«SEB bankas» ekonomistam Dainim Gašpuitim šķiet, ka šobrīd šis varētu būt iespējami optimālākais variants. Vienlaikus Gašpuitis norāda, ka tas ir lēmums par to, kuri risinās tālākās sarunas ar «Telia», no kurām tad izrietēs konkrēti risinājumi.
Ekonomists uzsver, ka ir būtiski, lai turpmākās sarunas un darījums notiktu abpusēji korekti, respektējot investorus, lai darījums neietekmētu investīciju vidi. Tas, kā tiks strukturēts darījums, ekonomista ieskatā varētu būt otršķirīgs jautājums.
«Būtiskāks jautājums ir par to, kā šie uzņēmumi tiks pozicionēti tālāk, lai atraisītu to izaugsmes potenciālu. Respektīvi, ir svarīgi, lai uzņēmumi nepaliktu valsts kontrolē, tos virzot uz biržu,» pauž Gašpuitis.
«Luminor Bank» ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka Latvijas un zviedru investoru domstarpības par tiem kopīgi piederošo sakaru uzņēmumu darbības stratēģiju ir turpinājušās jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.
Viens no publiski minētajiem iemesliem — Latvija vēlas, lai šie būtu tehnoloģiju uzņēmumi ar reģionālām un varbūt pat globālām ambīcijām, bet zviedri vēlas koncentrēties uz Latvijas tirgu, skaidro Strautiņš. Viņaprāt, tas noteikti traucē šo uzņēmumu pārvaldīšanu.
«Ja uzņēmumu līdzīpašnieki nespēj saprasties, tad vienas puses aiziešana no uzņēmuma ir saprātīgs risinājums. Ir ļoti svarīgi pārtraukt situāciju, kad abu akcionāru — valsts un «Telia» domstarpību dēļ uzņēmumos ir apgrūtināta stratēģisko lēmumu pieņemšana,» uzsver Strautiņš.
Ekonomists norāda, ka sakaru sistēmas ir viens no infrastruktūras svarīgākajiem elementiem, abi uzņēmumi ir arī svarīgi sadarbības partneri citiem Latvijas uzņēmumiem, pirmkārt, elektronikas nozarei, kas Latvijā ir izteikti specializēta sakaru sistēmu ražošanā.
Ja valsts palielinās ietekmi abos uzņēmumos, tad pieaugs iespējas sakaru nozari attīstīt tā, lai tas veicinātu citu ekonomikas nozaru attīstību, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, abu uzņēmumu apvienošana sniegtu ievērojamas iespējas paaugstināt efektivitāti.
«Nav gan vēl zināms, vai zviedru puse piekritīs savas daļas pārdot. Domāju, ka pat veiksmīga gala iznākuma gadījumā šis būs ilgstošs process, pirmais piedāvājums, visdrīzāk, tiks noraidīts, būs kaulēšanās,» pauž Strautiņš.
Viņaprāt, apvienotā sakaru uzņēmuma izveidošanas gadījumā šī būtu labākā iespēja ilgi cildinātajai valsts uzņēmumu kotēšanai biržā, jo mūsdienās valstij nav nepieciešams nodarboties ar sakaru biznesu.
Savukārt bankas «Citadele» galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka šobrīd Latvijas valsts budžeta iespējas uzņemties papildus jaunus izdevumus ir pilnīgi nereālistiskas, līdz ar to valdība ir meklējusi alternatīvas kā varētu finansēs šo potenciālo «Tet» un LMT kapitāldaļu izpirkšanu. Tomēr ekonomists vērš uzmanību, ka līdz galam neatbildēti jautājumi ir, vai šī potenciālā darījuma īstenošana tiešām ir nepieciešama, kāda būs tālākā attīstības stratēģija un vai tas ir jādara šobrīd, kad valsts finanšu situācija ir tik saspringta.
«Lai arī ir izskanējis, ka šobrīd uzņēmumu akcionāriem ir problēmas atrast kompromisus un vienoties par tālāko uzņēmumu darbību, pieredze rāda, ka privāta akcionāra klātbūtne valstij piederošos uzņēmumos nodrošina zināmu biznesa efektivitāti, uzlabo korporatīvo pārvaldību un mazina brīvā tirgus kropļošanu,» norāda Purgailis.
Līdz ar to Purgailis uzskata, ka «Tet» un LMT 100% kapitāldaļu nonākšana valsts īpašumā nav uzskatāma par iespējami labāko risinājumu. Purgailis norāda, ka šāds risinājums ir pieņemams tikai kā starpposms, vēlāk virzot reorganizēta un apvienota uzņēmuma daļēju kotēšanu biržā jeb piesaistot atsevišķus finanšu vai stratēģiskos investorus.
Raugoties uz publiski pieejamo komunikāciju no «Telia» puses, Purgailis secina, ka zviedru uzņēmums, visticamāk, mēģinās izmantot situāciju, kur Latvijas valdība ir ļoti ieinteresēta atpirkšanas darījumā, un «Telia» centīsies sev piederošās kapitāldaļas pārdot ar papildus prēmiju virs tirgus vērtības. Cik lielu prēmiju un vai vispār Latvijai būtu jāmaksā, paliek atklāts jautājums, norāda Purgailis.
Jau ziņots, ka «Tet» un LMT daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas «Telia» tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi «Latvenergo» un LVRTC, otrdien nolēmusi valdība.
Līdz šim sarunas ar «Telia» par LMT un «Tet» nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie «Latvenergo» un LVRTC.
Nav gan zināms, vai «Telia» piekritīs piedāvājumam.
Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.
Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.
Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.
«Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste cer, ka darījumu izdosies pabeigt gada laikā.
Tāpat ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un «Telia» iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti — no «Tet» un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no «Telia» pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.
Savulaik tika izveidota sarežģīta «Tet» un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem — Latvijas valstij un «Telia» — līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor»» («Possessor») personā pieder 51% «Tet» daļu, bet «Telia» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» — 49% «Tet» daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder «Telia» un tās meitaskompānijai «Sonera Holding», 28% — Latvijas valstij caur LVRTC un «Possessor» (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder «Tet».
Tas teorētiski nozīmē, ka ar «Tet» starpniecību «Telia» īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts — 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums «Tet». Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
«Telia» sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem — valstij un «Telia» — piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies «Tet» telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.
Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.
Gatavību finansiāli iesaistīties «Tet» vai tā aktīvu — optiskā tīkla infrastruktūras — izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties «Tet» klientu portfeli. Savukārt «Tet» valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka «Tet» varētu iegādāties LMT daļas.
Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka «Latvenergo» varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un «Tet» izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.