Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā apsūdzētie noslēguši vienošanos ar prokuratūru par vainas atzīšanu

Tiesa šo vienošanos vērtēs līdz 13.februārim, kad paredzēta nākamā tiesas sēde. Ja tiesa šo vienošanos apstiprinās, tad tā varēs doties rakstīt spriedumu.

Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm  Leja pabeidza lasīt apsūdzības debašu runu, lūdzot tiesu atzīt apsūdzētos par vainīgiem un tiem piemērot dažādus sodus — nosacītu brīvības atņemšanu, naudas sodus un mantas konfiskāciju.

Šajā lietā uz apsūdzēto sola tiesā sēdušies Bērnu slimnīcas bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks, kādreizējais Bērnu slimnīcas saimniecības direktors Aivars Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektors Juris Šmits, SIA «Projektu vadības un attīstības birojs» valdes loceklis Raitis Muižnieks, kā arī privātpersonas Aleksandrs Kreicers, Sergejs Kravcovs, Georgijs Pimenovs un Mikhails Kreistsars.

Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas par krāpšanas mēģinājumu, kā arī par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un Kreistsars — par kukuļdošanu. Tikmēr Kreicers apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta par krāpšanu.

Bērnu slimnīcas bijušajam valdes loceklim un Iepirkumu komisijas vadītājam Kramzakam lūgts piemērot nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un trīs mēnešiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu 70 minimālo mēnešalgu jeb 30 100 apmērā. Tāpat Kramzakam lūgts piemērot papildsodu, proti, daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot nekustamo īpašumu, automašīnu «Volvo S80» un naudas līdzekļus 4000 latu (5691,41 eiro) apmērā.

SIA «Projektu vadības un attīstības birojs» valdes loceklim Muižniekam arī lūgts piemērot nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un trīs mēnešiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Muižniekam gan lūgts piemērot naudas sodu 80 minimālo mēneša algu jeb 34 400 eiro apmērā. Arī Muižniekam prokuratūra lūdz piemērot papildsodu — daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot naudas līdzekļus 131 380 latu (186 936 eiro) un 11 381 ASV dolāru (10 075,24 eiro) apmērā.

Bijušajam Bērnu slimnīcas saimniecības direktoram Lisenko prokuratūra tiesu lūdza piemērot nosacītu brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu jeb 12 900 eiro apmērā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot divus nekustamos īpašumus.

Savukārt apsūdzētajam Kreiceram lūgts piemērot nosacītu brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz astoņiem mēnešiem, naudas sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 34 400 apmērā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot naudas līdzekļus 55 735 latu (75 035,14 eiro) un 8700 eiro apmērā.

Turpretim Kravcovam prokuratūra lūgusi noteikt galīgo sodu — naudas sodu 22 minimālo mēnešalgu jeb 9460 eiro apmērā, bet VUGD inspektoram Šmitam lūgts piemērot 100 stundas ar piespiedu darbu.

Pimenovam lūgts piemērot 80 stundas piespiedu darba, bet Kreistsaram — 70 stundas ar piespiedu darbu.

Savukārt lietā iesaistītajam uzņēmumam SIA «Rīgas firma «Pamats»» lūgts piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli — naudas piedziņa 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.

Komentējot lūgto sodu apmērus, Leja norādīja, ka prokuratūra orientējusies uz to, ka šajā lietā ir daudz arestēto naudas līdzekļu un noziegumi bijuši mantiska rakstura, attiecīgi arī pamatā prasīti naudas sodi un mantas konfiskācija. Nosacīta brīvības atņemšana prasīta, jo kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kā arī saistībā ar lūgto naudas sodu apmēru.

Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt 2013.gada 5.februārī, kad Leja klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.

No apsūdzības izriet, ka tā laika Bērnu slimnīcas valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.

Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds — 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.