«Sargs.lv» vēsta, ka Eiropā sāktas divas nozīmīgas pretraķešu un uzbrukuma ieroču attīstības programmas.
Ukraina sadarbībā ar sabiedroto valstīm — Dāniju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Norvēģiju, Spāniju, Zviedriju un Lielbritāniju — izveidojusi tā saukto pretballistisko raķešu aizsardzības koalīciju. Tās mērķis ir izstrādāt neatkarīgu un izmaksu ziņā efektīvu Eiropas pretballistiskās aizsardzības sistēmu, balstoties uz Ukrainas aizsardzības uzņēmuma «Fire Point» izstrādāto pārtvērējsistēmu «Freyja». Koalīcijas dalībvalstis šo sistēmu cer nodot ekspluatācijā jau tuvākā gada laikā.
Savukārt Eiropas tālās darbības raķešu iniciatīvas (ELSA) ietvaros, kuras attīstībā vadošo lomu uzņēmusies Lielbritānija kopā ar Franciju, Vāciju, Poliju un Itāliju, plānots izstrādāt nākamās paaudzes tālās darbības spārnotās un ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu virs 500 kilometriem.
Lai gan Latvija pagaidām nav pievienojusies nevienai no šīm iniciatīvām, Melnis norādījis, ka šāda veida uzbrukuma un aizsardzības spēju ieviešana NBS būs nepieciešama.
«Vajadzība iegūt pretballistiskās aizsardzības spējas pastāv. Tad nu būs jādomā — vai mēs pievienosimies kādai no programmām un iesim kopā ar citām valstīm, vai arī paši meklēsim, ieviesīsim un vērtēsim, ko iegādāties,» sacīja ministrs.
Jautājums esot par to, vai konkrētajā gadījumā izdevīgāk ir būt klubā, kur var mācīties no citiem un, iespējams, iegūt ieročus izdevīgāk vai gādāt tos atsevišķi.
Viņš norādījis, ka Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu pierāda ballistisko raķešu triecienu augsto bīstamību. Patlaban pasaulē valdošā pārtvērējraķešu «Patriot» PAC-3 deficīta dēļ Ukrainas aizstāvjiem pārtvert ienaidnieka gaisa mērķus kļūst arvien grūtāk. Ja Krievija savu agresiju vērstu pret Latviju, efektīvai gaisa aizsardzībai šādas sistēmas būtu vitāli nepieciešamas.
«Mums katrā ziņā tāda vajadzība būs, un par to ir jāsāk runāt un domāt,» piebildis Melnis.
Vaicāts, vai pieļauj Latvijas pievienošanos Ukrainas pretballistiskās aizsardzības koalīcijai, aizsardzības ministrs pagaidām saglabājis piesardzību.
«Negribu to apsolīt, taču mums kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri drīzumā būs rūpīgi jāizanalizē mūsu steidzamās vajadzības,» atzinis Melnis.
«Tas viss ir jāsaliek uz papīra un jāizvērtē, lai saprastu, kā uz šo mērķi virzāmies,» piebildis ministrs.
Ministrs norādīja, ka līdztekus aizsardzībai pret ienaidnieka ballistiskajām raķetēm Latvijai ir jādomā arī par savām tālās darbības trieciena spējām, lai līdzīgi kā Ukraina spētu ietekmēt ne tikai pretinieka bruņotos spēkus, bet arī tā ekonomiku un noturību. Tādēļ līdzīgs izvērtējums gaidāms arī par spārnoto un ballistisko raķešu spēju ieguvi.
«Mums ir jāmeklē līdzekļi, kas nodrošina tālās darbības triecienus, un tie nav tikai droni, bet arī raķetes. Tām ir daudz lielāks efekts un tās ir grūtāk pārtvert,» atzinis Melnis.
Raķešu ieguves iespējas būšot jāvērtē sadarbībā ar partneriem, kuri šīs spējas jau attīsta vai kuriem tās jau ir.
«Skatīsimies un domāsim, kā pilnveidot savas spējas, lai pretiniekiem spētu dot atbildes triecienus tāpat, kā to šobrīd dara ukraiņi,» sola ministrs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.