Kulbergs aizrāda Dombravam par nesaskaņotas vēstules sūtīšanu Spānijai

Premjers Andris Kulbergs (AS) aizrādījis iekšlietu ministram, ka turpmāk, sazinoties ar ārvalstīm, saturs jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.

Pēc ministra Dombravas teiktā, vēstulē viņš paudis, ka Seutas gadījums nav tikai atsevišķs incidents, bet jāskata plašāk, un ka būtiski ir rast problēmas risinājumu Eiropas Savienības (ES) līmenī un stiprināt ES ārējo robežu drošību, kā arī izteicis solidaritāti Spānijai. Vēstulē esot pausta apņēmība sniegt dažāda veida tehnisko atbalstu, ja tas ir nepieciešams kādā brīdī kopējā solidaritātes mehānisma ietvaros.

«Un vienlaikus mēs arī norādījām [..], ka nedrīkst būt tā, ka šie nelegālie imigranti tiek legalizēti. [..] Pietiekami daudzas valstis ir paudušas, ka tas rada jau plašākus riskus Šengenas drošībai,» komentēja Dombrava.

Ministrs no Spānijas nekādu reakciju neesot saņēmis un iekšlietu ministru sanāksme bijusi, pēc Dombravas vārdiem, «pietiekami pozitīva vai neitrāla atbilde no Spānijas».

Taču LTV rīcībā esošā neoficiāla informācija, ko snieguši uzticami avoti, liecina, ka spāņi par Latvijas iekšlietu ministra vēstuli pauduši sarūgtinājumu. Vēstules tonis bijis augstprātīgs, un Spānija aiz slēgtām durvīm norādījusi — kamēr tās karavīri aizstāv Latviju, Latvija izvēlas uzbrukt Spānijai laikā, kad spāņi paši pakļauti imigrantu uzbrukumiem.

Kulbergs atzina, ka par vēstuli esot dzirdējis. Viņam ļoti patīkot Dombravas degsme, iniciatīva un darbība, kādā veidā viņš risina jautājumus par Latvijas robežas aizsardzību, par vispārējo drošību valstī, bet reizēm šīs iniciatīvas esot par daudz.

«Un šis ir tas gadījums, kad vajadzēja saskaņot lietas,» sacīja Kulbergs.

«Saprotu, ka Dombravas kungs gribēja labu vēlēt Spānijai tādā ziņā, kā rādīt pieredzi, kāda mums ir ar hibrīduzbrukumu. Viņš vērš uzmanību uz to, ka arī Spānijai šis ir hibrīduzbrukums no Marokas puses — kā mācīties, kādā veidā mēs no Baltkrievijas un Krievijas šo migrantu plūsmu kontrolējam, bet šie jautājumi ir starptautiskā telpā sensitīvi, un tie ir jāaprobē kopā ar Ārlietu ministriju,» skaidroja premjers.

Tas, pēc Kulberga teiktā, jādara, lai vēstījumi neatšķirtos un valdība par šādu saziņu būtu informēta.

Kā vēstīts, pēc migrantu krīzes Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā ES dalībvalstu iekšlietu ministri otrdien videokonferencē vienojušies pastiprināt cīņu pret migrantu kontrabandas tīkliem, stingrāk īstenot deportācijas un uzlabot informācijas apmaiņu.

Pagājušajā nedēļā Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā masveidā ieradās nelegālie imigranti. Spānijas iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska paziņojis, ka Seutā, pilsētā ar 85 000 iedzīvotāju, bija ieceļojuši 72 000 nelegālo imigrantu. Vismaz 72 migranti gāja bojā, mēģinot nokļūt Seutā.

70 000 no viņiem kopš tā laika ir atstājuši Seutu un atgriezušies Marokā, taču incidents izraisīja spriedzi starp Madridi un vairākiem citiem Eiropas partneriem.

«Tika panākta kopīga izpratne par nepieciešamību nepārtraukti cīnīties pret migrantu kontrabandas tīkliem, pastiprināt deportācijas, nostiprināt ES robežas, veidot ciešas partnerattiecības ar trešajām valstīm un uzlabot prognozēšanas spējas,» teikts paziņojumā presei. Ministri vienojās arī par «nepieciešamību uzlabot kopīgo situācijas izpratni», tostarp labāku sociālo tīklu uzraudzību.

Ministri «norādīja, ka saziņu krīzes situācijās varētu vēl vairāk nostiprināt, nodrošinot savlaicīgu koordināciju, un tai būtu jābūt saskaņotākai, jo īpaši, lai pretotos ļaunprātīgiem ārējiem spēkiem, kas iesaistīti ārvalstu informācijas manipulācijās un iejaukšanās pasākumos,» teikts paziņojumā, kas izplatīts pēc ES valstu iekšlietu ministru videokonferences.