Degviela par 2,22: skaitļu maģija, kura skars ikviena maku

Tāpat biržas dabasgāzes fjūčeru cenas Eiropā sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā 3 gadu laikā, kas inflācijas ainu gada beigās padara īpaši drūmu. Dīzeļdegvielas un dabasgāzes cenu kāpums ir viens no galvenajiem dzinējspēkiem, kurš eirozonā ceļ cenas pilnīgi visam. Preču pārvadājumi, apkure, mēslošanas līdzekļi, rūpnieciskā ražošana, lauksaimniecība… tas viss tagad izjutīs kolosālu slodzi dīzeļdegvielas un gāzes cenu kāpuma veidā. Tas nozīmē, ka daudziem uzņēmumiem no vienas puses nākas pāriet uz stingru taupības režīmu (algu pieauguma nav, atlaišana, investīciju samazināšana), bet no otras puses neizbēgami celt cenas saviem produktiem un pakalpojumiem. Galējais cietējs, kā jau vienmēr, būs parastais patērētājs. Daudziem cilvēkiem būs jāizvēlas vairs ne starp teātra apmeklējumu un jauniem zābakiem, bet starp paēst un samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinu.

„Mūsu pašu priekšniecība“ Eiropas Komisijas personā tam „palīdz“, cik vien spēj, piemēram, stingrina vides normas un fiskālos maksājumus (tā ETS2 ieviešana radīs papildu cenu kāpumu desmitiem centu apmērā uz benzīna un dīzeļdegvielas litru). Jaunā ES Regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (PPWR, Packaging and Packaging Waste Regulation) jau tagad būtiski ietekmē tirdzniecību eirozonā, lielo korporāciju interesēs sitot pa mazo un vidējo biznesu un radot papildu inflācijas spiedienu. Bet, lai iedzīvotāji, cenšoties ietaupīt pēdējos eiro, paši nepasūtītu lētākas alternatīvas no Ķīnas, tika ieviesti muitas nodokļi un maksājumi par precēm no trešajām valstīm. Visiem šiem pasākumiem ir sava cena, un to samaksās ikviens ES iedzīvotājs. Un, ja naudas pietrūks, tad laipni lūdzam pēc kredīta.

Vienīgi problēma ir tā, ka iedzīvotāji jau ir stipri apgrūtināti ar kredītiem, un tas nozīmē, ka jebkurš cenu spiediens vai jauns nodoklis būtiski pasliktina maksājumu disciplīnu. Tā Latvijā 2025. gada 31. decembrī ārpustiesas parādu piedziņas portfelī jau atradās vairāk nekā 1,3 miljoni patērētāju parādu lietu par summu, kura pārsniedz 1 miljardu eiro. Un lūk, brīdī, kad degvielas cenas sit rekordus un inflācija uzņem apgriezienus, ECB (Eiropas Centrālā banka) nav atradusi labāku veidu, kā „palīdzēt“ uzņēmumiem un vienkāršiem iedzīvotājiem, kā vien paaugstināt kredītu procentu likmi.

Tomēr ieinteresētās puses turpina konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos. Viņi vēl nav rimušies. Tātad cenu rekords jau tuvākajā laikā var ātri novecot, neraugoties uz upuriem. Un, ja septembra pirmajās dienās viņi vienkārši apšaudīja neaizsargātus tankkuģus Hormuza šaurumā, tad tagad infrastruktūras bojājumu zonu ir paplašinājuši uz Sarkanās jūras un Adenas līča reģionu, kur kārtējie hutu militārie panākumi noveda pie jauna cenu kāpuma viļņa naftas tirgū.

Saskaņā ar pētījumiem un aplēsēm karš Afganistānā (2001–2021) ASV budžetam izmaksāja aptuveni 2,3 triljonus dolāru. Sanāk, ka vidēji kaujas darbības Afganistānā 20 gadu garumā amerikāņu nodokļu maksātājiem izmaksāja aptuveni 300 miljonus dolāru dienā.

Pēc ekspertu vērtējuma kaujas darbības Tuvajos Austrumos izmaksā vairāk nekā 1 miljardu dolāru militāro izdevumu dienā. Tas ir, burtiski kādās 2-3 nedēļās cilvēku un ēku iznīcināšanai aiziet resursi tādā apmērā, par kādu varētu uzbūvēt Tallinas un Helsinku zemūdens dzelzceļa tuneli vai pārvērst Via Baltica par ultramodernu un drošu autostrādi. Bet apmaiņā pret nieka 6 kara stundām varētu izglābt airBaltic, vienkārši uzdāvinot tai pilnīgi bez atlīdzības 250 miljonus eiro.

Tomēr ekonomiskais kaitējums patērētājiem visā pasaulē ir ievērojami lielāks nekā tīri militārie izdevumi cilvēku un infrastruktūras iznīcināšanai Tuvajos Austrumos. Piemēram, kopējais naftas patēriņš pasaulē ir aptuveni 103 miljoni barelu diennaktī. Biržas cena naftas barelam pirms konflikta sākuma Tuvajos Austrumos bija aptuveni 70 dolāri par barelu, bet piektdien, 11. septembrī, tā nostiprinājās aptuveni 105 dolāru līmenī par barelu. (105-70) x 103 000 000 = 3,6 miljardi dolāru vienā dienā. Un tā ir tikai biržas cena jēlnaftai. Platts kotāciju kāpums fiziskajā tirgū aviopetrolejai un dīzeļdegvielai bija vēl augstāks.

Tātad kaujas darbību vešana acīmredzami ir ārkārtīgi dārgs pasākums. Tomēr tas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju ir nepaceļami izdevumi, vienlaikus ir ienākumi tam mazākumam, kurš uz tā bagātinās. Taču pēc zināma laika izspiest no iedzīvotājiem pēdējo kļūst jau neiespējami, jo šiem pašiem iedzīvotājiem vispirms beidzas resursi, bet pēc tam arī pacietība. Tāpēc agrāk vai vēlāk šī mazākuma aicinājums pārējam vairākumam „savilkt jostas mūsu kopējās uzvaras vārdā“ pārvērtīsies cilpās to cilvēku kaklos, kuri nepiekrīt ne „izspiešanas līdz sausam“ turpināšanai, ne militārajam iesaukumam. Pirmais un Otrais pasaules karš to pierādīja vairāk nekā pārliecinoši.

Aleksejs Švedovs