EM rosina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai

Konkrētus priekšlikumus degvielas cenu samazināšanai EM uz aģentūras LETA jautājumiem nesniedza.

Ministrijā norāda, ka martā EM valdībā aktualizēja nepieciešamību ierobežot degvielas cenu kāpuma ietekmi un piedāvāja vairākus iespējamos risinājumus. Rezultātā valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai no 467 līdz 396 eiro par 1000 litriem. Pilnas nodokļa samazinājuma pārneses gadījumā dīzeļdegvielas cena, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būtu samazinājusies par aptuveni 8,6 centiem litrā. Savukārt Konkurences padomes aprēķini liecina, ka faktiskā akcīzes nodokļa samazinājuma pārnese veidoja vien 61% un gala cena degvielas uzpildes stacijās samazinājās vidēji par aptuveni 5,2 centiem litrā. Sākotnēji pasākums bija paredzēts līdz jūnija beigām, EM rosināja samazinātās akcīzes piemērošanu turpināt, un Saeima tās piemērošanas termiņu pagarināja līdz 2026. gada beigām.

Vienlaikus EM izstrādāja degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma mehānismu, kura mērķis bija nodrošināt, lai valsts piešķirtais nodokļu samazinājums pēc iespējas pilnīgāk nonāktu līdz patērētājiem un degvielas mazumtirdzniecības cenas sekotu objektīvām izmaksu izmaiņām. Ministru kabinets šo priekšlikumu atbalstīja, tomēr vēlāk likumprojekts Saeimas komisijā tika noraidīts.

Pēc EM aplēsēm, pie pašreizējā cenu līmeņa PVN likmes samazinājums degvielai no 21% līdz 12% pilnas pārneses gadījumā samazinātu dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 16-17 centiem litrā un benzīna cenu par aptuveni 14-15 centiem litrā. Pēc EM aprēķiniem, pašreizējā cenu līmenī degviela Latvijas tautsaimniecībai mēnesī izmaksā aptuveni par 64 miljoniem eiro vairāk nekā šā gada janvārī un februārī. Saglabājoties šādam cenu līmenim, gadā tie būtu papildu izdevumi aptuveni 770 miljonu eiro apmērā.

EM turpina regulāru degvielas cenu monitoringu un uzskata, ka valdībai būtu jāvērtē viss valsts rīcībā esošo instrumentu kopums, tostarp risinājumi nodokļu un ar degvielas cenu saistīto maksājumu jomā, kā arī mehānismi, kas nodrošinātu, ka valsts pieņemtie cenu samazināšanas pasākumi faktiski un savlaicīgi atspoguļojas cenās degvielas uzpildes stacijās.

Ministrija ir gatava iesniegt Ministru kabinetam un Saeimai nepieciešamos aprēķinus un priekšlikumus turpmāku lēmumu pieņemšanai.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosinās līdz šā gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību.

Tāpat vēstīts, ka iepriekš ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot degvielas cenu pieaugumu, aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem. Pēc ministra paustā, šāds instruments ļautu nodrošināt, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.

14. aprīlī valdība atbalstīja EM priekšlikumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, iegūtos līdzekļus novirzot degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Tomēr pret likumprojektu tika pausti iebildumi no uzņēmēju organizācijām un vairākām valsts institūcijām, bet degvielas tirgotāji norādīja uz iespējamu neatbilstību brīvā tirgus principiem un juridiskiem riskiem. Vēlāk EM sagatavotais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts Saeimā neguva atbalstu.