Valsts prezidenta ieskatā jautājums par Dombravas vēstuli Spānijai ir slēdzams

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Panorāma» otrdien vēstīja, ka Dombrava Spānijai nosūtījis vēstuli par Seutā notikušo robežkrīzi, kad no Marokas īslaicīgi ielauzās desmitiem tūkstoši cilvēku, un tā Madridē uztverta jūtīgi, jo ministra tonis bijis augstprātīgs. Premjers esot aizrādījis iekšlietu ministram, ka turpmāk, sazinoties ar ārvalstīm, saturs jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.

Rinkēvičs atgādināja, ka Latviju ārpolitiski bez īpaša pilnvarojuma pārstāv trīs amatpersonas — Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Viņš atzina, ka ir daudz jautājumu, uz kuriem ir jāreaģē strauji, taču sadarbības mehānismu, kāds ir izveidots starp Valsts prezidenta institūciju, Saeimu un Ministru kabinetu, Rinkēvičs atzina par labu.

Valsts prezidents sacīja, ka premjeram bijusi saruna ar iekšlietu ministru un, viņaprāt, nākotnē būs redzama koordinētāka politika. Viņš arī atzīmēja, ka uz iekšlietu ministra vēstuli var skatīties gan kā uz ārpolitikas vēstuli, gan kā uz nozares politiku, jo ES iekšlietu jautājumi tiek koordinēti.

«Gribu apliecināt, ka Latvija ir solidāra ar Spāniju. Politiski mēs esam gatavi palīdzēt visos iespējamos veidos. Mēs esam pateicīgi Spānijai par tās karavīru dalību NATO Daudznacionālajā brigādē Latvijā,» teica Rinkēvičs.

Viņš teica, ka, darbojoties savā nozarē, ir jāņem vērā arī plašāks politiskais un drošības konteksts. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka valsts ārpolitika un drošības politika nav vienkāršs jautājums, tas ir sarežģīts un komplekss. Rinkēvičs atzina, ka otrdien viņam bijusi īsa saruna ar Dombravu. Valsts prezidents pauda, ka iekšlietu ministrs «pilnīgi noteikti» koncentrēsies uz jautājumiem, kas skar Latvijas robežas apsardzību.

«Tiksim galā paši ar savām problēmām, un tad mums būs iespējas ar šo pieredzi daudz plašāk dalīties ar citām ES dalībvalstīm,» žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.

Runājot par Eiropas līmenī samilzušo problēmu, kas attiecas gan uz robežapsardzību, gan nelegālo migrāciju, pēc Valsts prezidenta paustā, amatpersonas ir vienisprātis, ka primārais ir nodrošināt savas valsts robežapsardzību, kur vēl ir daudz darāmā.

Rinkēvičs sacīja, ka par šiem jautājumiem daudz ir runāts gan ar premjeru, gan ar iekšlietu un aizsardzības ministriem. Valsts prezidents saredz apņēmību darīt visu, lai nelegālās migrācijas spiedienu uz valsts robežas mazinātu, taču «pirms rakstām vēstules citiem, mums jātiek galā ar saviem darbiem».

Viņš uzsvēra, ka tikai vienota Eiropas Savienības (ES) rīcība palīdzēs tikt galā ar spiedienu, kāds ir vai nu uz bloka austrumu, vai dienvidu robežas, taču, lai to paveiktu, ir jābūt vienotiem robežapsardzības kritērijiem, vienotai pieejai un politikai, un par to Latvija ir iestājusies ilgu laiku.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pieeja ES dalībvalstīs ir atšķirīga un atkarīga no valdības politiskās ievirzes. Tāpat ne mazāk būtisks ir veids, kādā izskata to cilvēku lietas, kas ir nonākuši ES teritorijā. Rinkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka arī šīs prakses dalībvalstīs radikāli atšķiras. Tāpat viņš pieminēja sociālo nodrošinājumu, jo valstīs, kur ir lielāki pabalsti, ir lielāks «magnēta efekts».

Viņaprāt, Latvijas pozīciju šajos jautājumos labi definē Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai, ko Latvijas vārdā parakstījis Kulbergs.