«Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt,» sacīja Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.
Vienlaikus Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins stāstīja, ka atbilstoši revīzijā konstatētajam pašvaldībās mazāk nekā 50% dzīvojamo ēku ir veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to stāvokli. Līdz ar to arī nav izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un nepieciešamo darbu tāmes.
«Apsaimniekošanas maksas daudz kur ir dramatiski zemas, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru. Par šādu maksu neko nevar izdarīt, varbūt vienīgi kārtot lietvedību, vai nopļaut zāli, bet kapitālos remontus par šādu apsaimniekošanas maksu plānot nevar,» uzsvēra Korčagins.
Revīzijas laikā pārbaudītas 119 mājas desmit pašvaldībās, taču Valsts kontrole ieguvusi informāciju tikai par 82 ēku stāvokli. Konstatēts, ka vairāk nekā 60% ēku pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60% māju konstatēti cita veida bojājumi, kas būtiski apdraud ēku drošību.
Korčagins norādīja, ka pašvaldības bieži vien ir gan ēku īpašnieki, gan apsaimniekotāji, gan arī uzraugi būvvalžu personā. Tomēr revīzijā ir konstatēts, ka pašvaldības neveic pienākumu pietiekamā apmērā.
«Savlaicīgi neveicot investīcijas, mājokļu stāvoklis pasliktinās, arvien biežāk rodas avārijas situācijas un remontdarbi izmaksā vairāk. Ne visi ēku īpašnieki izprot savu pienākumu investēt ēkās un rūpēties par to drošību,» norādīja Korčagins.
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole sniegusi ieteikumus Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām gan par to, kā uzlabot pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu, gan par to, kā pilnveidot uzraudzības mehānismu.
Revīzija veikta Daugavpils un Valmieras pilsētās, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novados.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka mājokļu sakārtošanai Latvijā būtu nepieciešami vairāki valsts budžeti, līdz ar to tas nevar notikt strauji, bet pakāpeniski. «Nacionālajā attīstības plānā ir sadaļa «Mājoklis» un esam pieprasījuši regulāru finansējumu mājokļu jautājumu risināšanai,» viņš piebilda.
Tāpat ministrs piekrita Valsts kontroles revīzijā secinātajam, ka daudzu pašvaldību būvvaldēm pietrūkst kompetences un kapacitātes ēku uzraudzības nodrošināšanai. Nemiro pauda uzskatu, ka nākotnē būtu jādomā par Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvaru paplašināšanu uzraudzības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka patlaban visi procesi būvniecībā jau notiek digitāli.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības Dzīvokļu apakškomitejas vadītājs Jurijs Strods norādīja, ka problēmu cēlonis ir konsekventas mājokļu politikas trūkums, kā arī nepietiekamais valsts atbalsts, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tāpat problēmas rada iedzīvotāju zemā maksātspēja un dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par pienākumiem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.