SM deklasificējusi lielāko daļu iepriekš ierobežotas pieejamības «Rail Baltica» dokumentu

SM ir pabeigusi «Rail Baltica» projekta dokumentu un informācijas pieejamības statusa auditu, kura mērķis bija izvērtēt iepriekš ierobežotas pieejamības dokumentu klasifikācijas pamatotību un nodrošināt maksimāli iespējamu informācijas atklātību sabiedrībai.

Kopš 2026. gada februāra sākuma SM ir deklasificējusi 13 informatīvos ziņojumus, savukārt pēc SM iniciatīvas vēl astoņi informatīvie ziņojumi ir deklasificēti Valsts kancelejā.

Pēc audita veiktās izvērtēšanas ierobežotas pieejamības statusā saglabāti septiņi informatīvie ziņojumi, kuru saturs ir tieši saistīts ar valsts interešu aizsardzību, starptautiskajām saistībām un juridiskajiem procesiem. To vidū ir dokumenti par starpvalstu vienošanām, Latvijas interešu pārstāvību šķīrējtiesas procesos un citiem sensitīviem aspektiem, kuru publiskošana varētu nelabvēlīgi ietekmēt valsts tiesiskās vai finansiālās intereses.

Veicot dokumentu pārskatīšanu, katram informatīvajam ziņojumam tika individuāli izvērtēts ierobežotas pieejamības statusa pamatojums, nepieciešamība un atbilstība spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Gadījumos, kad ierobežotas pieejamības saglabāšanai vairs nebija objektīva pamata, dokumenti tika deklasificēti un padarīti publiski pieejami, skaidro ministrijā.

SM norāda, ka tā arī turpmāk regulāri izvērtēs «Rail Baltica» projekta dokumentu pieejamības statusu, lai nodrošinātu iespējami augstāku caurskatāmības līmeni, vienlaikus aizsargājot informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, starptautiskajām saistībām, juridiskajiem procesiem un Latvijas finanšu interesēm.

LETA jau ziņoja, ka Saeima šogad 21. maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus «Rail Baltica» projekta īstenošanas likumā, nosakot ministriju atbildības jomas, kā arī grozījumi nostiprina informācijas atklātības principus attiecībā uz projekta vēsturisko un aktuālo dokumentāciju.

Likumā noteikts, ka ar «Rail Baltica» projektu saistītie dokumenti ir vispārpieejama informācija, izņemot informāciju, kuras pieejamību likums ierobežo valsts drošības interesēs, militārās drošības interesēs vai kura ir aizsargājama kā komercnoslēpums.

Jau vēstīts, ka «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.