Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijā projekta īstenošanu kavē «raganu medības», proti, apzinoties, ka varētu sākties izmeklēšanas un meklēti vainīgie, lēmumi tiek pieņemti ļoti piesardzīgi un lēni. «Šī kultūra nepalīdz projektam,» teica Daugavietis.
Viņš norādīja, ka šobrīd ir ļoti daudz publisku diskusiju par to, kad projekts būs gatavs, taču Eiropas Komisijas (EK) uzstādījums nav mainīts un projektu ir jāīsteno līdz 2030. gadam. Tostarp Igaunija dodas šajā virzienā, kamēr Lietuva strādā, cik ātri vien spēj, un jautājums ir par to, cik daudz nokavēs noteikto termiņu, bet Latvijas pusē jautājumu gana daudz un darbības pietiekami lēnas, lai termiņš tiktu kavēts.
«Publiski dzirdējām 2035. gads, 2034. gads. Tās ir arī mūsu aplēses, taču jautājums ir atkarīgs no tā, cik ātri lēmumi tiek pieņemti un kāda ir projektu finansēšanas stratēģija,» sacīja Daugavietis, piebilstot, ka 2035. gads varētu būt, ja projekts tiek īstenots ar publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu, taču, ja tiek izvēlēta cita finansēšanas stratēģija, piemēram, aizņemoties līdzekļus, tad, iespējams, termiņš varētu būt ātrāks.
«Būvnieks mums ir. Tādā ziņā Latvija ir diezgan labā pozīcijā,» piebilda Daugavietis.
Tāpat viņš pauda, atliekot lēmumus, samazinās iespēja projektam saņemt finansējumu, jo ar katru gadu izmaksas, tostarp inflācijas ietekmē pieaug.
«Katru reizi, manoties politiskajam sastāvam, valdībai, ministriem, mēs ejam solīti nedaudz atpakaļ un mēģinām vēlreiz šo visu risināt,» atzīmēja Daugavietis, uzsverot, ka neskaidrība bremzē darbus, kas jau ir sākti.
Jau vēstīts, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.