Baltijas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicina premjerus uzņemties politisko atbildību par «Rail Baltica» īstenošanu

Baltijas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras ir nosūtījušas kopīgu vēstuli visu trīs Baltijas valstu ministru prezidentiem, norādot, ka efektīva un uzticama savienojamība ir viens no svarīgākajiem Baltijas reģiona drošības, aizsardzības, konkurētspējas un ilgtermiņa ekonomiskās attīstības priekšnoteikumiem.

Vienlaikus uzņēmēju organizācijas aicina uzņemties skaidru politisko atbildību par projekta sekmīgu īstenošanu.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmēju organizācijas norāda, ka «Rail Baltica» ir daudz vairāk nekā transporta infrastruktūras projekts. Organizācijas atzīmē, ka tas ir stratēģisks koridors konkurētspējai, noturībai un drošībai, kas ciešāk integrēs Baltijas valstis Eiropas Vienotajā tirgū, uzlabos piekļuvi Centrāleiropai un Rietumeiropai, stiprinās piegādes ķēdes, veicinās militāro mobilitāti un palielinās reģiona pievilcību investīcijām.

Tāpat LTRK norāda, ka, ņemot vērā projekta stratēģisko nozīmi, uzņēmēju organizācijas aicina visu trīs Baltijas valstu valdības nodrošināt spēcīgu politisko līderību projekta īstenošanā ministru prezidentu līmenī. Vienlaikus būtiska ir pilnīga caurskatāmība — skaidra komunikācija par projekta termiņiem, iespējamiem kavējumiem un to iemesliem, nepieciešamajām investīcijām, finansēšanas modeli, kā arī sagaidāmajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un drošības ieguvumiem. Savukārt finansējuma vai termiņu risku gadījumā valdībām jāiesniedz skaidri risku mazināšanas plāni, alternatīvi scenāriji un konkrēti pasākumi projekta virzībai atbilstoši plānam.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka visu trīs Baltijas valstu premjeriem ir jāuzņemas skaidra politiskā atbildība par projekta virzību, nodrošinot, ka tas tiek īstenots racionāli, maksimāli caurskatāmi un bez nepamatotām izmaksām.

Rostovskis norāda, ka atbildību par tik nozīmīga projekta rezultātu nevar deleģēt tikai projekta vadītājiem vai citām iesaistītajām institūcijām, jo tai ir jābūt valdību vadītāju politiskajai prioritātei.

Vienlaikus LTRK uzsver, ka dzelzceļa savienojums «Rail Baltica» ir vienreizēja investīcija Baltijas reģiona nākotnē. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā projekta savlaicīga īstenošana ir ne vien infrastruktūras attīstības jautājums, bet arī Baltijas valstu stratēģiskās uzticamības, reģiona noturības un Eiropas drošības apliecinājums.

Jau vēstīts, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.

LTRK ir apvienojušies vairāk nekā 8000 biedru — visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.