Saeimas komisijā izskan atšķirīgi viedokļi par to, kas vainojams pie «Rīgas siltuma» augstajiem tarifiem

Kā ziņots, RS plānoja rudenī celt siltuma tarifus galvaspilsētā par 21,5%, bet vēlāk tika panākts, ka no 1.oktobra tas pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh).

Otrdien Saeimas apakškomisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM), kas ir RS akcionārs, pārstāvis uzsvēra ministrijas nopelnus plānotā tarifa pieauguma mazināšanā, kā arī pārmeta Rīgas domei, ka tā nav pietiekami aktīvi iesaistījusies siltumenerģijas tirgus veidošanā un tarifu mazināšanā.

EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS) norāda, ka «Rīgas domei ir divas lomas, proti, likuma noteiktā atbildība organizēt siltumapgādi un tās tirgu, kā arī sekot līdzi ne tikai budžeta ieņemamajām dividendēm un finanšu mērķu izpildei, bet arī nefinanšu mērķu izpildei.

Viņaprāt, nepieciešams veikt sistemātiskas izmaiņas, kas nav balstītas uz peļņas gūšanu no tarifu paaugstināšanas.

Mieziņa ieskatā domei šobrīd ir plašas iespējas nodrošināt tarifu samazinājumu. Īpaši svarīgi esot sakārtot atlikumsiltuma pieņemšanas nosacījumus, lai to izmantotu pēc iespējas efektīvāk, bez papildu izmaksām atlikumsiltuma radītājiem.

Tāpat turpmāk esot nepieciešams koncentrēties uz uzņēmuma vērtības kāpumu ilgtermiņā, investējot infrastruktūrā, nevis tā vērtību ceļot uz tarifu rēķina. RS jātransformējas par pakalpojumu sniedzēju, kas orientēts uz rīdziniekiem, pauž Miezainis.

Šos pārmetumus noraidīja galvaspilsētas pārstāvji no Rīgas Enerģētikas aģentūras un domes.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) atzina, ka RS darbībā ir bijušas neizdarības, piemēram, uzņēmums ar 250 miljonu apgrozījumu vairākus gadus neesot spējis izveidot sistēmu ikdienas siltumenerģijas iepirkšanai.

Viņa norādīja, ka ir vēl vairākas jomas, kurās iespējams pieņemt lēmumus, lai mazinātu siltumenerģijas tarifus. Piemēram, RS meitas uzņēmuma SIA «Rīgas bioenerģija» integrēšana atpakaļ uzņēmumā, kas ļautu «Rīgas bioenerģijas» saražoto siltumu saņemt par pašizmaksu.

Politiķe arī informēja, ka ilgtermiņa stratēģija paredz Rīgai atteikties no fosilajiem energoresursiem, pārejot uz atjaunojamo enerģiju. Tas nozīmējot arī atteikšanos no «Latvenergo» termoelektrocentrāļu saražotās siltumenerģijas.

Treija aicināja nevērtēt «Latvenergo» koģenerācijas procesā saražoto siltumu kā atlikuma siltumu. Šajā procesā tiekot saražoti divi produkti — siltums un elektrība. Viņas ieskatā, siltuma tarifi jānosaka nevis pēc elektrības ražošanas izmaksām, bet gan pēc paša siltuma reālās pašizmaksas.

Tāpat viņa iebilda pret nosacījumu, ka Rīgā konkurējošā tirgus daļa ir noteikta 178 megavati (MW), un brīdī, kad šajā tirgū ienāk «Latvenergo» ar lēto atlikuma siltumu, pārējiem tirgus dalībniekiem, mazajiem ražotājiem tirgus apjoms tiek samazināts.

Savukārt pārējo Rīgai nepieciešamo siltumu RS spiests pirkt no «Latvenergo» par tā noteikto cenu, lai gan mazie tirgus dalībnieki vēl 50 MW varētu nodrošināt lētāk.

Treijas ieskatā konkurējošā tirgus daļa būtu jāpalielina par tādu apjomu, ar kādu tirgū ienāk «Latvenergo».

Otrdien apakškomisijas sēdē nepaspēja izteikties visi dalībnieki, kā arī deputāti nepaguva uzdot visus jautājumus. Līdz ar to tika nolemts, ka jautājumi tiks apkopoti, nodoti iesaistītajām pusēm atbilžu gatavošanai un tiks sasaukta vēl viena sēde.

Kā ziņots, RS plāni rudenī celt siltuma tarifus galvaspilsētā tika asi kritizēti.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais RS siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% — līdz 90,15 eiro par megavatstundu (MWh). Taču pēc tarifa pārvērtēšanas RS siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh.

Šobrīd RS siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

RS koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro.

RS ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% — Latvijas valstij, 2% — SIA «Enerģijas risinājumi. RIX», bet «Latvenergo» pieder 0,005% akciju.