Parakstīts līgums par «Rail Baltica» pamattrases būvdarbu sākšanu

«Rail Baltica» pamattrases būvdarbi Latvijā sāksies dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos — kopumā 11 būvatļaujās.

Piektdien parakstītas vienošanās par būvdarbu sākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiks turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

EDzL valdes loceklis Jānis Naglis norāda, ka, parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas «sagatavoja augsni», lai varētu «iedurt lāpstu zemē» un sākt liela apjoma būvdarbus — «Rail Baltica» pamattrases izbūvi.

«Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas (EK) piešķirtie 153,3 miljoni eiro «Rail Baltica» projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē,» pauž Naglis.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta 16 hektāru plašā teritorijā — stratēģiskā vietā, kas ir viens no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā -, veikti sagatavošanās darbi, lai sāktu «Rail Baltica» pamattrases izbūvi Latvijā. Notiek apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai «Rail Baltica» pamattrases teritorijai, kā arī ir veikta pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka «ERB Rail» pagaidu biroja izbūve, turpinās būvniecības materiālu piegāde.

«Rail Baltica» pamattrases būvdarbi apvienos vairākus sarežģītus būvniecības elementus, kā arī būs apjomīgākā dzelzceļa infrastruktūras izbūve Latvijā, norāda LDzL pārstāvji.

Pamattrases būvdarbi kopumā ietver teritorijas sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvniecību, inženiertīklu pārvietošanu, sliežu ceļu izbūvi un citu saistīto infrastruktūru aptuveni 230 kilometru garumā. Paredzēts, ka pamattrases posmā ārpus Rīgas kopumā būs jāuzbūvē 60 dzelzceļa tilti, 85 ceļu pārvadi, deviņas dzīvnieku pārejas, divi infrastruktūras apkopes punkti, jāizveido uzbērumi 12 miljonu kubikmetru apmērā, kā arī jāizbūvē sliedes, kuru kopējais svars sasniegs 71 000 tonnu.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.