Nākamajā prezidentūras gadā Levits turpinās pievērst uzmanību ATR, Latvijas informatīvajai telpai, tehnoloģijām un attīstībai

Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka, stājoties amatā, savos prezidentūras gados Levits solīja domāt par trīs virzieniem — solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts. Valsts prezidents stāstīja, ka turpinās strādāt pie šīm trim prioritātēm, kā arī centīsies vairāk iesaistīties debatēs un dot savus pamatojumus atsevišķās nozarēs.

Levits norādīja, ka šis bijis ļoti intensīvs gads, kura laikā noticis daudz, tostarp negaidītā Covid-19 pandēmija. Viņš skaidroja, ka tuvākajā laikā intensīvāks kļūs viņa ārpolitikas darbs, jo tiks organizēti Covid-19 dēļ pārceltie pasākumi.

Tāpat nākamajā viņa darbības gadā būtiska loma būs administratīvi teritoriālajai reformai. Valsts prezidents uzsvēra, ka pašvaldībām jākļūst lielākām un jaudīgākām, kā arī jāļauj sabiedrībai demokrātiskā veidā piedalīties tuvējās apkaimes veidošanā. Levita ieskatā, šī reforma nebija līdz galam izstrādāta, tāpēc viņš sniedza vairākus priekšlikumus no kuriem daļa tika ņemta vērā, bet daļa nē.

Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka visa gada garumā Valsts prezidentam bijušas neskaitāmas tikšanās un domu apmaiņas par administratīvi teritoriālo reformu. Tika pausts, ka Levits kritiski vērtēja veidu, kādā šī reforma tika veikta, jo tajā neietilpa kultūrvēsturiskās piederības, unikālo kultūrtelpu un vietējo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpēc viņš ir apņēmies jau drīzumā Saeimā iesniegt Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu.

Levits preses konferencē stāstīja, ka šīs vēsturiskās zemes ir minētas Satversmē, tomēr tām nav institucionāla ietvara, kā arī, viņaprāt, šo zemju vidū būtu jāiekļauj Sēlija.

Vienlaikus Valsts prezidents solīja pievērst uzmanību Latvijas informatīvajai telpai. Levits atklāja, ka demokrātijai ir nepieciešama kvalitatīva informācija, kas palīdz pilsonim vairāk vai mazāk precīzi saskatīt realitāti un problēmas, lai pilsonis varētu informēti pieņemt savus lēmumus.

«Esmu iestājies par to, ka sabiedriskajiem medijiem jāpalielina līdzekļus, par to, ka šajā krīzē nepieciešams īpašs atbalsts kvalitatīviem medijiem, kā arī citiem jautājumiem, lai mums būtu sava informatīvā telpa,» teica Levits, uzsverot, ka nepietiek ar informāciju par to, kas notiek Meksikā un Ēģiptē — nepieciešama arī «kvalitatīva informācija jēdzīgā kvalitātē» par to, kas notiek Madonā, Aglonā un Rīgā. 

Preses konferencē Levits arī minēja, ka Covid-19 krīzē aktualizējās arī tehnoloģiju jautājums, un, viņaprāt, Latvijai šai jomā ir ļoti labas iestrādnes. Valsts prezidents uzsvēra, ka šai krīzē Latvija bija pirmā valsts, kas varēja attīstīt digitālu parlamenta darbību, un to novērtējusi arī Eiropa. Viņaprāt, jomas, kur ir labas iestrādnes, jāattīsta vēl tālāk, lai tiktu ieņemtas nišas, kur latvieši ir spēcīgāki.

Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka savā prezidentūras nākamajā gadā viņš pievērsīsies ekonomikas un vides attīstībai, jeb virzībai uz «zaļo kursu». Levits stāstīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir sagatavojusi lielu investīciju paketi visām ES dalībvalstīm, lai palīdzētu pārvarēt krīzi. Valsts prezidenta ieskatā, šī būs iespēja ne tikai atgriezties pie situācijas, kāda ekonomikā un sabiedrībā bija pirms krīzes, bet šī būs iespēja investēt gudri, lai pārstrukturētu Latvijas ekonomiku, un tā orientētos uz nozarēm un uzņēmumiem, kuriem ir ļoti labas nākotnes perspektīvas.

Viņaprāt, tas ir ļoti ambiciozs uzdevums, kurā jāņem vērā tas, ka ES valstis kopīgi virzās šī «zaļā kursa» virzienā, proti, no tādas ekonomikas, kas ir destruktīva, valstis pāries uz ekonomiku, kas ir saderīga ar vidi. Valsts prezidents norādīja, ka Latvijai ir labas iestrādnes, un, viņaprāt, Latvija varētu būt viena no pirmajām valstīm, kura spēs savu ekonomiku transformēt līdz «zaļām nozarēm», proti, tādām, kas ir saderīgas ne tikai ar dabisko vidi, bet arī ar sociālo vidi.

Šiem mērķiem jābūt sasniegtiem līdz 2030.gadam un tas uzskatāms par Latvijas sabiedrības kopējo virsuzdevumu, pauda Levits, piebilstot, ka arī viņš centīsies dot savu pienesumu ar idejām, vērtējumiem un priekšlikumiem, lai pēc iespējas ātrāk izdotos virzīties uz priekšu.

Tāpat par būtisku mērķi Levits ir izvirzījis uzdevumu — sasniegt Latvijas mērķi un 2025.gadā kļūt par Apvienoto Nāciju organizācijas drošības padomes locekli. Levits skaidroja, ka tas ir svarīgs mērķis, lai neliela valsts varētu iziet no «globālās anonimitātes». Viņaprāt, padomes locekļa statusa iegūšana nāks par labu Latvijas atpazīstamībai, prestižam un ekonomikai.

Jau ziņots, ka Levitu Valsts prezidenta amatā Saeima apstiprināja pērn 29.maijā, bet prezidenta pienākumus viņš sāka pildīt 8.jūlijā.

Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki — Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži «KPV LV» iekšējās opozīcijas deputāti — parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Šmita kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Kopumā bija 93 derīgas vēlēšanu zīmes, bet nederīgas — divas. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

Pēc ievēlēšanas Levits teica runu no Saeimas tribīnes. «Es būšu visas Latvijas prezidents,» teica Levits, piebilstot, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents.

Visas koalīcijas partijas bija jau iepriekš paudušas atbalstu Levita kandidatūrai, izņemot «KPV LV» frakciju, kur bija atšķirīgi viedokļi. Vēlāk gan «KPV LV» Saeimas frakcijas kodols pieņēma lēmumu atbalstīt Levitu.