Ministrs: Pašvaldībām būs garantēti IIN ieņēmumi atbilstoši prognozei

Sarunās īpaša uzmanība esot pievērsta pašvaldību ieņēmumiem un aizņemšanās iespējām. FM informē, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi turpinās augt un 2026.gadā pieaugums prognozēts par vairāk nekā 150 miljoniem eiro jeb 6,1%. Valdība garantē, ka IIN prognoze, kas ir galvenais vietvaru ienākumu avots, tiks nodrošināta pilnā apmērā.

Sarunās finanšu ministrs apliecinājis, ka pašvaldībām būs garantēti IIN ieņēmumi atbilstoši prognozei. Turklāt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai, tādējādi stiprinot finanšu ilgtspēju. Prognozes rāda, ka pie nemainīgas politikas 2026.gadā IIN ieņēmumi pieaugs par 6,7% un turpmākajos gados — vidēji par 5%.

Tāpat FM norāda, ka 2025.gadā pašvaldību stāvoklis vērtējams kā stabils, jo izlīdzinātie ieņēmumi pieauguši par vairāk nekā 10% jeb 228 miljoniem eiro, un nevienai pašvaldībai pieaugums nav mazāks par 7%.

Arī nākamgad valsts budžetā paredzēts pilnībā kompensēt darbaspēka nodokļu reformas ietekmi. Ņemot vērā, ka reforma ir īstenota ar labākiem rezultātiem, nekā tika sākotnēji prognozēts, tad valsts budžeta kompensācija pašvaldībām būs nepieciešama mazākā apmērā, skaidro FM.

Vidējā termiņa galvenā aizņemšanās prioritāte aizvien būšot Eiropas Savienības (ES) fondu, Atveseļošanās fonda (AF) un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēti projekti. Valsts noteiktās investīciju prioritātes ir drošība, piemēram, patvertņu izveide, demogrāfija, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un paplašināšana, lai mazinātu rindas uz vietām pirmsskolas iestādēs, un izglītība, piemēram, skolu tīkla sakārtošana un ilgtspējīgas izglītības funkcijas nodrošināšana.

FM turpinās diskusijas ar vietvarām par iespējamām izmaiņām aizņēmuma politikas īstenošanā. Izmaiņas paredz, ka pašvaldībām ir jānodrošina savs līdzfinansējums vismaz 15% apmērā valsts noteiktajām prioritātēm un ap 30% saviem attīstības projektiem. Katram novadam un pilsētai tiek piedāvāta iespēja īstenot ne vairāk kā trīs savas prioritātes jeb augstas gatavības investīciju projektus, un aizņēmuma apjoms būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita — no diviem miljoniem eiro mazākajām pašvaldībām līdz 10 miljoniem eiro Rīgai.

Vienlaikus pašvaldībām ir noteikti jauni kritēriji pašvaldības finanšu kapacitātes un ilgtspējas novērtēšanā — pašvaldībām, kurām parādu slogs pārsniedz noteiktos griestus vai ir problēmas ar likviditāti, jauni aizņēmumi attīstībai būs pieejami, īstenojot ES un AF projektus.

FM atgādina, ka valdība jau ir lēmusi, ka trīs miljoni eiro 2026.gadā tiks novirzīti piecām ES ārējās robežas pašvaldībām ārējās drošības stiprināšanai. Lielākais finansējums paredzēts Ludzas novadam — gandrīz viens miljons eiro, Krāslavas novadam — vairāk nekā 780 000 eiro, Balvu novadam — vairāk nekā 580 000 eiro, Alūksnes novadam — 383 000 eiro, Augšdaugavas novadam — 265 000 eiro.

Tikšanās laikā apspriesta arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķinu kārtība 2026.gadam, kas tiks veikta pēc spēkā esošā algoritma, kā arī dotācijas apmērs par personām, kas ievietotas sociālās aprūpes centros līdz 1998.gada 1.janvārim.

Savukārt līdz 2026.gada 1.martam būs jāiesniedz jaunais PFI modelis izskatīšanai valdībā, informē FM. Līdz tam ar pašvaldībām notikšot plašas diskusijas un konsultācijas par jaunā modeļa nosacījumiem, lai to varētu pieņemt jau 2026.gada sākumā un nodrošināt, ka 2027.gadā aprēķini tiek veikti pēc jaunā algoritma. FM esot gatava konsultācijām un dialogam ar vietvarām, lai maksimāli ņemtu vērā pašvaldībām svarīgus finanšu jautājumus, vienlaikus apzinoties, ka ierobežoto resursu dēļ visu prasību izpilde nebūs iespējama.