Levits aptur likumu grozījumus par Rīgas domes ilgāku pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā

Grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās šie grozījumi ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas «KPV LV» pretēju nostāju.

Vairāki desmiti Saeimas opozīcijas deputātu vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot apturēt likumprojektu izsludināšanu un iespēju vākt parakstus par referenduma rosināšanu, lai atceltu šos grozījumus.

Pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt grozījumu likumā «Par pašvaldībām» publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Tāpat, pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 19.decembrī iesniegto 35 Saeimas deputātu prasību un 23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt arī grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Valsts prezidenta paziņojums par abu likumu publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem šodien ir parakstīts un iesniegts oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis», kur šodien to arī publicēs.

Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.

Kā vēstīts, par grozījumiem «Par pašvaldībām» un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas «KPV LV» deputāti — Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu — 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie «KPV LV» deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska vienā balsojumā nepiedalījās.

Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā «Par pašvaldībām» un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.

Koalīcijas partijas līdz šim gan bijušas izvairīgas, atbildot uz jautājumiem, vai minētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Sākotnēji ticis paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 29.februārī vai marta sākumā, taču vēlāk Latvijas Televīzija ziņojusi, ka politiķu vidū tiekot apsvērta iespēja vēlēšanas rīkot vēlāk — maija sākumā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šāds datums koalīcijā izskatīts, apzinoties iespēju uz laiku atlikt likumprojektu par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību stāšanos spēkā.