Nacionālās apvienības (NA) frakciju interesēja, kā vērtēta projektu aktualitāte, līdzekļu sadale un atbilstība Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) uzdevumiem. Tāpat tika prasīts iesniegt visu 2024. un 2025.gadā iesniegto projektu sarakstu ar kopsavilkumiem un vērtēšanas kritērijiem.
NA arī interesējās par ilgtermiņa plānu sociālo un humanitāro zinātņu pētījumu, īpaši letonikas, finansēšanai, par valsts pētījumu programmas «Letonika» turpmāko attīstību, kā arī par konkrētiem pasākumiem latviešu valodas, vēstures, folkloras un nemateriālā mantojuma pētniecības atbalstam.
Melbārde komisijas sēdē norādīja, ka Latvijas zinātnei kopumā trūkst finansējuma. Vērtējot pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvijā tas ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs, ar ko lielā mērā izskaidrojama zinātnieku neapmierinātība. Viņasprāt, ir jāstrādā, lai palielinātu ieguldījumus, jo «zinātne nav greznība — tā ir progresa pamats un patiesības sargs».
Lai gan zinātne virza ekonomiku, un valstīs ar lielākiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās ir straujāks IKP pieaugums, Melbārde aicināja nebūt tuvredzīgiem, domājot vienīgi par nacionālajām interesēm. Ir būtiski, ka Latvijas zinātnieki piedalās globālu problēmu risināšanā, piemēram, cīņā pret slimībām vai globālo sasilšanu.
Latvijā tiek atbalstīti dažādi pētījumu veidi, tostarp valsts pētījumu programmas, kas saistītas ar politikas prioritātēm, un FLPP, kas veido zinātnes ekosistēmas pamatu un paver ceļu starptautiskai sadarbībai.
«Tas, cik aktīvi un daudzveidīgi ir mūsu zinātnieki FLPP, lielā mērā ietekmē, cik spējīgi viņi tālāk veido sadarbības tīklus ar zinātniekiem starptautiski,» norādīja Melbārde. Politiķe arī uzsvēra, ka būtiski saglabāt akadēmiskās brīvības pamatprincipu.
Līdzekļu sadali FLPP regulē 2017.gadā pieņemtie valdības noteikumi. 2022.gadā tie tika grozīti, paredzot, ka projektus vērtē neatkarīgi starptautiskie eksperti. Valdība toreiz arī atteicās no prioritārajiem virzieniem, lai neierobežotu pētniecības tematisko daudzveidību.
Melbārde norādīja, ka šajos noteikumos iestrādāta «labākā ES prakse», kas tiek piemērota arī «Apvārsnis Eiropa» programmā. Lielākajā daļā valstu politiķi, tostarp ministru līmenī, šajā procesā neiejaucās.
Komisijas sēdē izvērtās diskusija par akadēmiskās brīvības iespējamu ierobežošanu. «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs vaicāja, vai pieprasījuma iesniedzēju ieskatā zinātnieki nedrīkst pētīt «jautājumus, par kuriem sabiedrībā ir stingrs noraidījums». Deputāte Ilze Indriksone (NA) savā atbildē uzsvēra ierobežoto valsts budžetu un pauda šaubas, vai visi finansētie projekti ir Latvijai vispiemērotākie.
«Ja mums būtu pietiekams finansējums un nevajadzētu savilkt jostas daudz jūtīgākām nozarēm, kā veselības aprūpe, valsts budžeta tēriņus [varētu] neierobežot un zinātnieki var pētīt, ko viņi vēlas. (..) Mēs neierobežojam pētniecību, ja [finansējums] nāk no Eiropas vai starptautiskiem avotiem,» pauda politiķe.
Indriksone pauda nostāju, ka zinātniekiem ir brīvība pētāmo jautājumu izvēlē, taču «par resursu mērķtiecīgu izmantošanu, lai sasniegtu konkrētus mērķus,» esot atbildīgi vērtētāji, ministrija un tās ierēdņi.
«Nepēta jau pētīšanas pēc. Pēta, lai iegūtu jaunus apstiprinājumus vai noliegumus,» sacīja opozīcijas deputāte.
Savukārt opozīcijas deputāti no partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) prasīja Melbārdei skaidrot Valsts kontroles secinājumus par gaisa kvalitātes uzlabošanai skolās iztērētajiem līdzekļiem.
Valsts kontroles izplatītajā paziņojumā tika norādīts, ka 2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem par 4,3 miljoniem eiro tika iegādāti vairāk nekā 13 000 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros, bija iecerēts uzkrāt un regulāri analizēt gaisa kvalitātes datus trīs gadu periodā.
Tajā pašā laikā, beidzoties vienošanās termiņam 2024.gada decembrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vairs nenodrošina šo datu monitoringa sistēmu. Līdz ar to visaptveroši gaisa kvalitātes mērījumi vairs netiek iegūti un analizēti. Šobrīd, kā norāda Valsts kontrole, gaisa kvalitāte mācību vidē ir atkarīga no katras skolas un tās dibinātāja labās gribas, atbildības un finansiālajām iespējām.
LPV vēlējās saņemt informāciju par piešķirto līdzekļu izmantojumu. Deputāti arī interesējās, vai IZM, īstenojot monitoringu, sagatavoja priekšlikumus ilgtermiņa risinājumam gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs, kādēļ monitorings vairs netiek nodrošināts un kādas pārbaudes šobrīd tiek veiktas, lai noskaidrotu gaisa kvalitātes atbilstību.
Melbārde norādīja, ka monitorings tika īstenots centralizēti Covid-19 pandēmijas laikā, lai varētu ātri pieņemt lēmumus. «Šobrīd esam normalitātes apstākļos, kur par izglītības vides kvalitāti atbildīgs izglītības iestādes vadītājs, savukārt par gaisa kvalitāti katrā mācību telpā — pedagogi, kas tur strādā.»
Pēc viņas teiktā, nevar apgalvot, ka šie rādītāji būtu bezjēdzīgi — tie ļauj sekot līdzi ogļskābās gāzes līmenim, temperatūrai un mitrumam konkrētās telpās un attiecīgi reaģēt, ja rādītāji sasniedz kritisko punktu. Dati joprojām tiek uzskaitīti centralizēti un izmantoti lēmumu pieņemšanā par kapitālieguldījumiem izglītības iestādēs.
«Ideālā pasaulē, kur [pieejami] daudz līdzekļu, būtu ļoti labi, ja mēs visas skolas aprīkotu ar jaunākajām gaisa ventilēšanas sistēmām,» sprieda politiķe. Ņemot vērā finanšu ierobežojumus, šobrīd labākais risinājums ir sekot rādītājiem un regulāri vēdināt telpas.
Melbārdes uzskata, ka datu centralizēta ievākšana un analīze būtu jāturpina arī turpmāk.
Komisija tāpat noraidīja LPV pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) skaidrot Valsts policijas un citu institūciju iesaisti vardarbības novēršanā jauniešu vidū.
LPV deputāti atsaucās uz kādu gadījumu, kurā Jēkabpils novadā vienaudžu grupa vardarbīgi izturējusies pret 12 gadus vecu meiteni un to iemūžinājusi video.
Saeimas deputāti vēlējās noskaidrot, kādi preventīvie pasākumi tiek īstenoti, lai novērstu jauniešu vardarbību skolās un to apkārtnē, kā arī kā tiek stiprināta sadarbība starp Valsts policiju, pašvaldību policiju, izglītības iestādēm un sociālajiem dienestiem. Tāpat deputāti vēlējās noskaidrot, kādas papildu programmas vai projekti tiek īstenoti vai plānoti darbam ar jauniešiem, kas nonākuši policijas vai sociālo dienestu redzeslokā, un kā tiek nodrošināta cietušo bērnu aizsardzība un rehabilitācija, tostarp vai šim mērķim paredzēti papildu resursi.
Kozlovskis komisijas sēdē atzina, ka «atsevišķi gadījumi ir un arī pašlaik nemazinās» — notiek darbs pie noziedzīgo nodarījumu skaita mazināšanas un atbildīgo nozaru iesaistes, bet «diemžēl no šādiem gadījumiem nevaram izvairīties». Viņš piebilda, ka konkrētās lietas izmeklēšana turpinās, un pagaidām nevar sniegt plašāku informāciju par rezultātiem.
Lai izvairītos no tā, ka vardarbības gadījumi «tiek noslēpti» izglītības iestādēs, Valsts policija strādā pie iespējas bērniem ziņot tieši policijai, norādīja Kozlovskis. Projektā «Barnahaus», ko atbalsta partneri no Norvēģijas, bērni var sniegt liecības drošā un psiholoģiski atbilstošā vidē, savukārt atsevišķos iecirkņos izveidotas speciālas telpas darbam ar nepilngadīgajiem.
Savukārt izglītības ministre atsaucās uz Izglītības un zinātnes ministrijas progresa ziņojumu par vardarbības mazināšanu izglītības iestādēs, pozitīvi novērtējot institūciju sadarbību, īpašu programmu ieviešanu un algoritmus skolu iekšējās kārtības stiprināšanai. Arī mācību saturā no 6.klases integrētas zināšanas par konfliktu atpazīšanu, risināšanu, vērtībām un tikumiem. Šis jautājums iekļauts arī skolotāju profesionālās pilnveides programmās.
Vienlaikus viņa norādīja, ka skolām bieži trūkst atbalsta personāla un sadarbības ar sociālajiem dienestiem, kā rezultātā izglītības iestāžu vadītājiem nereti nākas pildīt sociālā darbinieka funkcijas.
Melbārde arī uzsvēra, ka skola atspoguļo sabiedrībā notiekošo: «Ja sabiedrībā pietrūkst savstarpējās cieņas vienam pret otru, tas atbalsojas arī skolā.»
Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) aicināja iekšlietu ministru pievērst uzmanību izskanējušai informācijai par ilgstošu vardarbību pret dzīvniekiem Jēkabpilī, norādot, ka par to «visi zinājuši», bet problēma netiek risināta.
Kozlovskis skaidroja, ka Jēkabpilī ir nomainīta Valsts policijas vadība, un tikšanās ar jauno priekšnieku esot apliecinājusi, ka tā bijusi pareiza izvēle. Viņš atzina, ka konkrētais gadījums rada jautājumus, un politiķis pats ņēmis to savā kontrolē. Vienlaikus viņš pauda, ka nevar vispārināt un runāt par policijas neizdarību.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.