Ekonomikas atveseļošanai rosina ik gadus infrastruktūrā ieguldīt 2,2 miljardus eiro

Minētā stratēģija otrdien tiks skatīta Ministru kabineta sēdē.

Stratēģija ietver piecus rīcības virzienus — «Cilvēkkapitāls», «Inovācija», «Biznesa vide eksportspējai», «Finanšu pieejamība» un «Infrastruktūra». 

Īstenojot stratēģiju, plānots, ka publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā līdz 2023.gadam ik gadus varētu sasniegt 2,2 miljardus eiro, privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai sasniegtu 300 miljonus eiro, kreditēšanai un garantijām pieejamais finansējums sasniegtu 1,3 miljardus eiro, pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits līdz 2023.gadam sasniegtu 165 000 cilvēku, bet eksporta atbalstu saņēmušo uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.

EM uzsvēra, ka, īstenojot skaidru stratēģiju, Latvija strauji attīstīsies, tāpēc krīzes pārvarēšanai katrā rīcības virzienā tiek piedāvāts spert trīs soļus — 2020.gadā stabilizēt tautsaimniecību, 2021.-2022.gadā pārorientēt ekonomiku, bet no 2023.gada sāktos izaugsmes fāze.

Stabilizēšanas fāzē paredzēts veikt pagaidu pasākumu kopumu ārkārtējā situācijā, kas vērsts, pirmkārt, uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā. 

Pārrorientēšanās fāzē paredzēts radīt jaunas iespējas uzņēmējiem, iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. 

Savukārt izaugsmes fāzē paredzēts izstrādāt vidēja termiņa atbalsta pasākumu kopumu tautsaimniecības transformācijai, kas būtu balstīts preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām. 

Stratēģijas rīcības virziens «Cilvēkkapitāls» paredz īstermiņā sniegt atbalstu bez darba palikušajiem, kā arī tiek piedāvāta jauna pieeja uzņēmējiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai darbinieku apmācībām. Vidējā termiņā iecerēts izveidot augstākās izglītības institūciju vienotu apmācību platformu. Izaugsmes fāzē paredzēts īstenot vienotu Latvijas ilgtermiņa stratēģiju talantu piesaistei.

Rīcības virziens «Inovācija» īstermiņā paredz īstenot esošos publiskā atbalsta instrumentus — atbalsta pasākumus lietišķo/praktisko pētījumu īstenošanai, kā arī stimulus komersantu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Vidējā termiņā plānots īstenot pasākumus saistībā ar digitālo tehnoloģiju pielietojuma paplašināšanu, bet izaugsmes fāzē rosināts atbalstīt pasākumus, kas orientēti uz produktu komercializācijas aktivitātēm.

Rīcības virziens «Biznesa vide eksportspējai» paredz īstermiņā sniegt atbalstu ne tikai jau eksportējošiem uzņēmumiem, bet arī radīt iespējas jauniem eksportētājiem, atbalstot starptautiski konkurētspējīgas industrijas uzņēmumus un to produktu virzību eksporta tirgos. Vidējā termiņā rosināts īstenot pasākumus eksporta kredītu aģentūras izveidei, kuru darbību papildinātu pasākumi klasteru atbalstam un atbalsta mehānismi produktu ieiešanai eksporta tirgū. Savukārt izaugsmes fāzē būtu jāstimulē produktu un pakalpojumu izaugsmes iespējas to agrīnā izstrādes stadijā.

Rīcības virziens «Finanšu pieejamība» paredz īstermiņā nodrošināt atbalsta pasākumus lielajiem komersantiem finanšu instrumentu veidā. Vidējā termiņā rosināts attīstīt trīs līmeņu finansēšanas sistēmu — krājaizdevu sabiedrības mikrouzņēmumiem, banku kredīti vidējam līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem. Izaugsmes fāzē rosināts aktivizēt riska kapitāla fondus investīcijām kapitālā, ieviest finanšu instrumentu ar granta elementu ražošanas procesu pilnveidei un paplašināšanai, tostarp digitalizācijai, kā arī izveidot aizdevumu un garantiju programmu produktivitātes kāpināšanai un uzņēmumu attīstībai.

Rīcības virziens «Infrastruktūra» paredz īstermiņā stimulēt iekšzemes pieprasījumu un sildīt ekonomiku, īstenojot ilgtspējīgus publiskos infrastruktūras projektus. Vidējā termiņā iecerēts audzēt publisko un privāto investīciju apmēru infrastruktūras objektos.

EM publiskotajā stratēģijā nav minēti konkrēti atbalsta pasākumi krīzes mazināšanai, bet tos EM izveidotā darba grupa izstrādās līdz 1.jūlijam.

Iepriekš ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aģentūrai LETA atzina, ka Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns paredz iepriekš atliktu, bet gatavības stadijā esošu lielu būvniecības projektu īstenošanu.

Pēc ekonomikas ministra iepriekš teiktā, primāri ir jākoncentrējas uz īstermiņā risināmiem jautājumiem, tostarp fokusējoties uz tādu projektu īstenošanu, kas jau ir sagatavoti, bet iepriekš atlikti. Kā piemēru Vitenbergs minēja valsts pasūtītus lielus būvniecības projektus, neatklājot detaļas par konkrētiem projektiem, jo par tiem joprojām notiek diskusijas un par to virzību lēmumu pieņems Ministru kabinets.

Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka patlaban lielākie valsts nerealizētie, bet apspriestie būvniecības projekti cita starpā ir cietuma būvniecība Liepājā, akustiskā koncertzāle Rīgā, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta jaunās ēkas Rīgā.

Ekonomikas ministrs atklāja, ka projektu izvēlē tiks ņemti vērā trīs kritēriji, proti, laiks, cik ātri projektu var sākt īstenot (nosakot projekta uzsākšanas laiku līdz sešiem mēnešiem), cik daudz darbavietas tiks radītas un cik liela būs projekta ekonomiskā atdeve.

Kopumā varētu tikt atbalstīti desmit lieli infrastruktūras vai būvniecības projekti. «Šie ir finansiāli ietilpīgi projekti, tāpēc piesaistījām Latvijas Bankas ekspertus, lai saprastu, vai ar plāniem nepārcentīsimies un mūsu risinājumi nepārkarsēs ekonomiku, neveicinās strauju cenu pieaugumu un nekoncentrēs darbaspēku konkrētās nozarēs,» klāstīja ministrs.