Видео
В мире
Trīspadsmit bruņoti vīri, vicinot stekus, ielaužas mājā, salauž visus rokturus no durvīm un logiem un ar melnu krāsu uzzīmē krustus uz logiem. Pēc pāris nedēļām tie paši apsardzes kompānijas bruņotie darbinieki uzlauž durvis, atslēdz elektrību, uzstāda novērošanas kameras. Vēl pēc pāris nedēļām šie paši nelūgtie viesi izurbj guļbūves baļķos caurumus un naktī pa tiem pūš iekšā kukaiņu indēšanas līdzekļus un citas kodīgas vielas.
Mājā ierodas jurists un draud ar fizisku izrēķināšanos tās iemītniekiem, kā arī sola, ka jau tuvākajā laikā viņi zaudēs ne tikai mitekli, bet var ciest arī daudz nopietnāk.
Varētu šķist, ka šis ir kāda amerikāņu asa sižeta trillera satura izklāsts, tomēr nē – tieši ar šādu vardarbību savus apšaubāmos mērķus mēģina panākt advokāts Mārcis Miķelsons, kurš ar reiderisma metodēm mēģināja pārņemt saldumu ražotāju Laima, tiesājas, lai legalizētu arhitektu firmas reiderisko pārņemšanu, kā arī iesaistīts vēl vairākos skandalozos un apšaubāmos tiesas procesos, tai skaitā par Islandes valsts apkrāpšanu, un par kuru ir aizdomas, ka viņš tiesvedībā izmanto ne tikai labo pazīšanos un draudzību ar diviem Augstākās tiesas senatoriem - Aigaru Strupišu un Intaru Bisteru, bet arī dod kukuļus konkrētiem tiesnešiem.
Grahoļska, izlasot medijos neskaitāmos rakstus par advokāta Mārča Miķelsona izdarībām, ir nopietni nobažījusies par savu un savas ģimenes veselību un dzīvību. Nepārprotamus draudus labklājībai un pat veselībai un dzīvībai apsardzes darbinieku vizīšu laikā izteikuši arī M. Miķelsona pakalpiņi jurists Mārtiņš Krieķis, kurš tagad izgaismojies Olainfarm akciju mantinieču strīdos un bijis pat nu jau atstādinātās padomes loceklis, pārstāvot atraitnes Elīnas Maliginas intereses, kā arī Dzintars Skujiņš, kurš ir apsūdzētā statusā krimināllietā par noziedzīgām darbībām ar SIA "Latvijas Projektēšanas sabiedrība" (Skujiņam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas, 196.panta 2.daļas, 217.panta 2.daļas, 275.panta 2.daļas, 296.panta), kuru tiesā kopā ar pašu advokātu M. Miķelsonu (Miķelsonam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 20.panta 2.daļas un 196.panta 2.daļas, 20.panta 2.daļas un 179.panta 3.daļas, 275.panta 2.daļas, 217.panta 2.daļas, 20.panta 2.daļas un 296.panta, 195.panta 3.daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, tai skaitā legalizējot naudas līdzekļus, kuri tika iegūti, nelikumīgi pārvēršot uzņēmumam piederošos naudas līdzekļus citas juridiskās personas īpašumā).
Advokāta M. Miķelsona barbariskās metodes izpaužas kā fiziska un psiholoģiska vardarbība pret nekustamā īpašuma īpašnieku un viņa ģimeni, lai tas labprātīgi atteiktos no īpašumtiesībām un lai samaksātu “uzpūstu” parādu, kurš Miķelsona ieskatā no aizdotajiem 42 750 latiem dažu gadu laikā uzaudzis jau līdz 400 tūkstošiem eiro. “Es esmu augļotājs. Tā Miķelsons man pasaka acīs,” sašutusi saka Grahoļska, piebilstot, ka Latvija augļošana aizliegta ar likumu un ir krimināli sodāma.
Nepatikšanas ar zvērinātu advokātu Mārci Miķelsonu sākās 2010. gadā, kad Grahoļskas tēvs vēlējās no advokāta aizņemties 50 tūkstošus latu. Miķelsons mutiski piedāvāja aizdot šādu summu, pretī saņemot ķīlu par viņam piederošā nekustamā īpašuma hipotēku. Taču reāli Grahoļskas tēva kontā tika ieskaitīti tikai 42,5 tūkstoši lati, ko Miķelsons skaidroja ar to, ka ieturējis procentu maksājumu. Turklāt aizdevuma līgumā, kuru, uzticoties Miķelsonam Grahoļskas māte parakstījusi bez pārlasīšanas, kā aizdevuma summa minēti jau 80 tūkstoši lati.
Kad Grahoļski nevarēja noteiktajā termiņā atmaksāt visu summu, Miķesons piedāvājis aizdot vēl 14 tūkstošus latu, bet pretī pieprasījis, lai māja tiek pārrakstīta uz viņa vārda, solot, ka tiklīdz parāds būs atdots, nekustamais īpašums tiks pārrakstīts atpakaļ. Taču reāli māja tika pārrakstīta uz advokāta tēva Agņa Miķelsona vārda, bet pēc kāda laika pārdota ar Miķelsonu saistītam uzņēmumam a/s Latvijas biznesa centrs.
Pirms dažiem gadiem Grahoļska sāka tiesāšanos ar Miķelsonu, jo uzskatīja, ka māja viņai ir izkrāpta. Tiesa savu verdiktu joprojām nav paudusi un lietu pēc būtības sāks skatīt tikai rudenī, bet tikmēr Miķelsons izmanto visdažādāko psiholoģisko teroru un mājas demolēšanas metodes, lai piespiestu Grahoļsku ģimeni īpašumu atstāt.
Ogres Valsts policijas iecirknī reģistrēti 11 notikumi saistībā ar M. Miķelsona un viņa rokaspuišu prettiesikām darbībām-draudu izteikšana, īpašuma bojāšanu, trokšņošana u.c., tomēr policija nespēj palīdzēt. Uz katru ielaušanos mājās Grahoļska saukusi policiju, taču tiesībsargi tikai noplātījuši rokas – īpašums zemesgrāmatā reģistrēts uz a/s Latvijas biznesa centrs vārda, līdz ar to viņi nekā nevarot iesākt.
Turklāt pēc vairākkārtējiem izsaukumiem Ogres policija vispār pārstājusi braukt uz Grahoļsku mājām, lai gan pēc likuma demolēt īpašumu, par kura īpašumtiesībām norit tiesā strīds, nav atļauts un tā ir krimināli sodāma darbība.
Baidoties par savu un sava nepilngadīgā bērna, kā arī abu vecāku veselību un dzīvību, Grahoļska ar atklātu vēstuli vērsusies pie Iekšlietu un Tieslietu ministriem, lūdzot policijas aizsardzību pret Miķelsonu un viņa rokaspuišiem.
