Opozīcijas partijas neatbalsta ieceri biržā pārdot valsts uzņēmumu daļas

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA sacīja, ka AS pozīcija šajā jautājumā ir nemainīga un partija neatbalsta stratēģiski svarīgo uzņēmumu, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, kas nozīmētu to daļēju vai pilnīgu privatizāciju. «Kategoriski «nē» nedz par «Latvijas valsts mežiem», nedz par «Latvenergo»,» sacīja Tavars.

Viņš pārmeta, ka «Jaunās vienotības» (JV) Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) mēģinot šo ieceri nosaukt par finanšu kapitāla tirgus attīstību, taču zem šiem vārdiem slēpjoties lielo valsts uzņēmumu pilnīga vai daļēja pārdošana. «Mēs kategoriski neatbalstām šādu pozīciju,» sacīja politiķis, norādot, ka šis jautājums, acīmredzot, būšot jārisina Saeimā, un jau tiekot apspriesta sarunu forma, tiklīdz atsākšoties Saeimas rudens sesija.

«Ne velti tas ir vēsturiski ierakstīts arī likumā par neprivatizējamiem uzņēmumiem — gan no konkurences, gan cenas, gan cilvēku viedokļa, gan no tā, kā valsts var balansēt dažādas problēmas ar šo kapitālsabiedrību palīdzību [..] — tam ir jāpaliek Latvijas valsts, sabiedrības īpašumā, nevis jāmēģina piesaistīt privāto kapitālu kaut vai daļēji — 5% vai 10% apmērā,» uzskata deputāts, kura skatījumā, uzņēmumos ienākot privātajam kapitālam, tie mēģināšot gūtu lielāku peļņu, līdz ar ko ilgtermiņā valsts un sabiedrība tikai zaudēšot.

«Mūsu ieskatā, tā ir reāla valsts izsaimniekošana — notērēt visu pēdējo, kas mums vēl ir palicis,» pauda Tavars.

Arī LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa sacīja, ka partija ir kategoriski pret šo priekšlikumu.

Viņa no JV politiķiem esot dzirdējusi versiju, ka šis priekšlikums esot investīcija. «Es neredzu, kurā brīdī tā tiek uzskatīta par investīciju,» sacīja Liepiņa, norādot, ka gribot saprast, kādi ir šīs ieceres mērķi, kāpēc tā nākusi tieši tagad.

Liepiņa atzīmēja, ka tas esot veids, kā «aizlāpīt» budžetā kaut kādu caurumu. Viņa vērtēja, ka tas nebūtu attaisnojams mērķis. «Kad mājās pietrūkst kādi finanšu līdzekļi, domājam, ko tagad pārdot un nest uz lombardu — šāda vieglprātība attiecībā pret to, kas Latvijas valstij pieder, ir nepieļaujama,» pauda politiķe.

Iepriekš iebildumus pret šo ieceri pauda arī partija Nacionālā apvienība.Tāpat arī koalīcijas partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pauda, ka kategoriski iebilst FM ierosinājumiem attiecībā uz valsts uzņēmumu daļēju pārdošanu un norādīja, ka aicinās finanšu ministru tuvākajā laikā nākt klajā ar savu skaidrojumu ZZS un sabiedrībai.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien žurnālistiem pauda, ka diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt.

«Demokrātiskā valstī, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs atklāti un godīgi diskutējam arī par sarežģītām lietām,» teica Siliņa. Viņa ar interesi vērojot, kā attīstās Lietuvas un Igaunijas lielie energouzņēmumi, kuri, kotējoties biržā, spējot piesaistīt gan papildu finansējumu, gan attīstīt eksportspēju.

Siliņa uzsvēra, ka būtu jādiskutē, vai un kādi būtu sabiedrības ieguvumi, ja daļu no lielo uzņēmumu akciju pakotnes būtu iespējams iegādāties arī pašiem iedzīvotājiem un citiem uzņēmumiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka tādējādi uzņēmumi iegūtu vēl lielāku caurskatāmību. «Mūsu cilvēki vēl vairāk varētu iepazīties ar to, ko šie uzņēmumi dara,» teica premjere, norādot, ka tā ir izplatīta prakse daudzviet Rietumvalstīs.

Tāpat viņa izcēla, ka nekādi lēmumi šobrīd nav vēl pieņemti, bet politiķu virzienā, kas vēlas šo diskusiju uzsākt, jau tiekot vērsti dažādi paziņojumi, kas pārvēršoties par sava veida apmaksātu «melno kampaņu». Premjere aicināja politiķus un sabiedrību «izkāpt no aizspriedumiem», norādot, ka būtu jādomā, kā valstij un uzņēmumiem vairāk nopelnīt.

FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam».

Ziņojumā spriests — dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.

Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.