Ministrs: Aizsardzības resors nav konstatējis pazīmes iespējamiem uzbrukumiem kritiskās infrastruktūras objektiem

Komentējot Lietuvas paziņojumus, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus, Melnis norādīja, ka kritiskā infrastruktūra tiek uzraudzīta un ir pasākumu kopums sadarbībā ar kritiskās infrastruktūras atbildīgajiem, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu.

«Tādu tiešu pazīmju (par apdraudējumu), ka kādam konkrētam objektam, Rīgas lidostai vai dzelzceļam, mums nav, lai es šodien dotu rīkojumu bruņotajiem spēkiem iesaistīties. Mēs sadarbībā ar dienestiem runājam par visa veida apdraudējumu un, balstoties uz viņu izvērtējumu, mēs reaģējam. Pašreiz lielākais izaicinājums ir valsts robeža,» uzsvēra ministrs.

Aizsardzības resors jau vairākkārt paudis, ka Krievijas agresija un provokācijas var notikt jebkurā laikā un Latvija tam gatavojoties, atgādināja Melnis.

«Balstoties uz Lietuvas dienestu paziņojumu, domāju, ka mūsu dienesti arī intensīvāk ar viņiem veidos analīzi un nāks klajā aizsardzības, iekšlietu ministriem un Valsts prezidentam ar savu redzējumu par šo situāciju,» piebilda Melnis.

Tāpat ministrs norādīja, ka atbalsts lidostai un citiem kritiskās infrastruktūras uzturētājiem nodrošināts ne tikai caur dažādiem plāniem, bet arī mācībām un, ja nepieciešams, tad NBS sargāšot šo kritisko infrastruktūru pastiprinātā režīmā.

Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies iegūt Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komentāru par Lietuvas paziņojumu.

Lietuvas militārā izlūkdienesta rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus, ceturtdien vēstīja ziņu portāls «15min.lt».

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns portālam apstiprināja šo informāciju.

«Mums ir dati, kas liecina, ka Krievija apsver netradicionālus kinētiskos uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas reģionā. Krievija šim nolūkam, visticamāk, izmantotu Ukrainā ražotus dronus,» portālam sacīja Kauns.

Detalizētāka informācija par konkrētiem mērķiem vai potenciālo uzbrukumu laiku nav publiskota. Krievija varētu izmantot iegūtos Ukrainas dronus, lai radītu neskaidrības par uzbrukuma avotu un noliegtu jebkādu saistību ar uzbrukumu NATO teritorijai.

Tā kā pēdējos gados militārie droni vairākkārt ir ielidojuši NATO gaisa telpā, amatpersonas sākotnēji sacīja, ka Krievijas spēki ar radioelektroniskiem līdzekļiem mainījuši Eiropas Savienības valstīs atrasto Ukrainas dronu kursu. Tomēr pieaug vienprātība, ka Maskava apzināti vada Ukrainas dronus Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas virzienā.

NATO austrumu flanga līderi nesen publiski brīdināja, ka viņiem ir izlūkdati par Krievijas gatavošanos rīkot kinētiskas provokācijas savās valstīs.

Prezidents Gitans Nausēda iepriekš paziņoja, ka Lietuvas svarīgā transporta un enerģētikas infrastruktūra varētu tikt apdraudēta gan ar tradicionāliem līdzekļiem, gan ar sabotāžas aktiem.

Kopš 18. jūnija Lietuvas armija atbalsta Sabiedriskās drošības dienestu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojuma «LitPol Link» Alītā, transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostacijas aizsardzībā.

Lietuvas aizsardzības ministrs 17. jūlijā parakstīja dekrētu, kas pagarina šo aizsardzību līdz 19. augustam. Lai atbalstītu drošības centienus, armijai ir jānosūta vienība līdz 30 karavīriem ar transportu, kā arī kuģis vai laiva ar apkalpi.

Tiek vēstīts, ka Maskavas nodomi rīkot provokācijas ir saistīti ar Krievijas grūtībām kaujas laukā Ukrainā un tās vēlmi pēc ātras uzvaras. Kremlis ir noliedzis apgalvojumus par šādu uzbrukumu plānošanu.

Turklāt Maskava jau kādu laiku ir vainojusi Baltijas valstis par gaisa telpas nodrošināšanu Ukrainai tās uzbrukumiem. Baltijas valstu augstākās amatpersonas ir publiski noliegušas tādus apgalvojumus.