«Es joprojām nevaru pateikt, vai būs risinājums,» samitā akreditētajiem žurnālistiem sacīja Merkele.
«Ir daudz labas gribas, bet ir arī ļoti daudz nostāju. Es piedalīšos darbā, [lai panāktu vienošanos]. Tomēr rezultāta šodien var nebūt,» teica Vācijas kanclere.
Ja šī ES valstu un valdību vadītāju sanāksme beigsies bez vienošanās par tautsaimniecības atveseļošanas fondu, paredzams, ka šomēnes notiks vēl viens samits, lai šo vienošanos panāktu.
LETA jau vēstīja, ka Briselē svētdien jau trešo dienu turpinās ES samits, kurā tiek apspriests 750 miljardu eiro vērtais plāns bloka ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa izraisītās krīzes.
Sākumā bija paredzēts, ka samits notiks piektdien un sestdien, taču sestdien vēlu vakarā, nepanākot vienošanos, tika nolemts sanāksmi tupināt arī svētdien.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sestdien iesniedza jaunu priekšlikumu par ekonomikas atveseļošanas fondu. Tas paredz, ka kopējā pakete paliktu nemainīga 750 miljardu eiro apmērā, taču tiktu mainītas proporcijas starp aizdevumiem un grantiem — līdz šim tika piedāvāts sadalījums 500 miljardi eiro grantos un 250 miljardi aizdevumos, taču Mišela jaunais piedāvājums paredz sadalījumu 450 miljardus eiro grantos un 300 miljardus aizdevumos.
Šis priekšlikums ir piekāpšanās tā dēvētajam taupīgajam četriniekam — Austrijai, Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai, kas uzskata piedāvāto atveseļošanas fonda grantu daļu par pārāk lielu un uzstāj, ka jāpalielina aizdevumu daļa, bet grantu daļai jābūt mazākai par 400 miljardiem eiro.
Cenšoties panākt kompromisu, Mišels arī piedāvāja mehānismu, kas pastiprinātu kontroli pār atveseļošanas fonda finansējuma izmantošanu — ikviena dalībvalsts trīs dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par līdzekļu piešķiršanu kādai dalībvalstij varētu pieprasīt, lai šis lēmums tiktu nodots visu pārējo dalībvalstu izvērtēšanai.
Stingru kontroli pieprasa Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, kurš vēlas, lai pār līdzekļu piešķiršanu atsevišāķām dalībvalstīm būtu veto tiesības pārējām dalībvalstīm.
Pret šo Rites ideju kategoriski iebilst Spānija un Itālija, kuras būs lielākās līdzekļu saņēmējas no atveseļošanas fonda.
Samita darba kārtībā ir arī ES daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.