Koalīcija nešaubās par spējām pieņemt nākamā gada budžetu

«Jaunās vienotības» (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka ir paredzams, ka opozīcija centīsies torpedēt ar nākamā gada budžeta saistītus jautājumus, tāpēc uz nākamā gada budžeta skatīšanas laiku ierindā būs «viss koalīcijas sastāvs».

Viņš atgādināja, ka arī pērn opozīcija budžeta skatīšanas laikā mēģināja «noraut kvorumu», tāpēc koalīcija ir gatava būt pilnā sastāvā, lai nodrošinātu nepieciešamo vairākumu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA teica, ka «līdz šim valstiskajos jautājumos balsu skaits bijis pietiekams», un viņš neredzot iemeslu, lai turpmāk būtu savādāk.

Tiesa, pateicoties ZZS atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju. Koalīcijas deputāti no JV un «Progresīvajiem» balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS.

Tikmēr «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka «Progresīvo» prioritāte numur viens šobrīd ir aizsardzības finansējuma nodrošināšana nākamā gada budžetā.

«Kā rīkosies partneri, man grūti teikt šobrīd,» sacīja politiķis.

Iepriekš Jurēvics aģentūrai LETA teica, ka nākamā gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu pakotni skatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot 16.oktobrī. Pirmajā lasījumā to paredzēts sākt skatīt 5.novembrī, bet otrajā, galīgajā lasījumā Saeimas deputāti par nākamā gada budžetu varētu sākt lemt 3.decembrī, 5.decembrī darbu pie tā noslēdzot.

Jau ziņots, ka koalīcijas partijām nespējot nodrošināt vairākumu, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā nepieņēma grozījumus likumā «Par piesārņojumu», kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta pirmo priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.

Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Savukārt atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputātu, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.

Koalīcijai pašlaik ir 51 balss. Vairākums tiek nodrošināts ar vairāku pie Saeimas frakcijām nepiederošo deputātu balsīm.

JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā — 16 deputāti, bet «Progresīvo» rindās — astoņi Saeimas deputāti.

Opozīcijā esošajā «Apvienotā saraksta» frakcijā ir 13 deputāti, Nacionālās apvienības — 12 deputāti, «Latvija pirmajā vietā» un «Stabilitātei» — katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti.