Kara komodifikācija

Tas nozīmē, ka veselība tiek vērtēta vienīgi caur investoru finansiālā labuma prizmu, nevis kā cilvēka pamattiesības vai sabiedriskais labums.

No pacientu un medicīnas kā zinātnes skatpunkta pilnīga izārstēšana ir ideālais rezultāts. Taču, ja slimība ir pilnībā izārstējama, laika gaitā jauno gadījumu skaits var samazināties līdz minimumam, un tas padarīs jaunu zāļu izstrādi tieši pret šo slimību privātajam kapitālam neizdevīgu. Tāpēc no investoru skatpunkta ienākumi no tablešu pārdošanas katru mēnesi ir izdevīgāki nekā vienreizējs ārstēšanas kurss, kurš slimību novērš uz visiem laikiem. Medicīnas pakalpojumu komercializācija noved pie tā, ka klīnikas un slimnīcas pārtop par biznesa struktūrām, bet veselība tiek pasniegta kā prece, kuru var nopirkt, ja cilvēkam ir attiecīgās finansiālās iespējas.

Mūsdienu bruņoto konfliktu gadījumā, kurus pēdējā laikā karu vietā dēvē ar modīgo vārdu «speciālā operācija», iezīmējas tieši tāda pati tendence. Kāpēc tos «pilnībā izārstēt», tas ir, uzvarēt vai vienoties, ja var turpināt pelnīt gan uz paša konflikta, gan uz spriedzes un nenoteiktības atmosfēras ap to?

Ņemsim, piemēram, Hormuza šaurumu. Konflikts nav noregulēts, taču nafta caur to turpina nonākt tirgos. Volstrītas analītiķi saskaitīja 4 miljonus barelu dienā, bet pēc tam pēkšņi izrādās, ka pēc ASV Enerģētikas ministrijas datiem šis skaitlis ir ievērojami lielāks, proti, 9 miljoni barelu dienā, kas tiek piegādāti pa jūru. Cik daudz naftas patiesībā tiek izvests no Persijas līča, publiski netiek nosaukts. Ir tikai aplēses, kuras skaidrības vietā rada biržas cenu svārstības. Kāpēc vajadzīga skaidrība, ja var turpināt pelnīt uz nenoteiktības?

Tikmēr šajā mēnesī notika viens ievērības cienīgs notikums. Atceraties, kā šā gada pavasarī pasaules mediji uzkurināja paniku un zīmēja drūmu apokalipses ainu aviācijas degvielas tirgū, dzenot aviācijas petrolejas cenas un starpību salīdzinājumā ar citiem naftas produktiem līdz iepriekš neredzētiem augstumiem: «Pavisam drīz mūs sagaida masveida lidojumu atcelšana, lielāko lidostu mezglu sabrukums, miljoniem cilvēku saspringti gaidīs, kad gan uzpildīs viņu lidmašīnu» un tā tālāk. Atceraties?

Tā nu šā gada augustā petroleja un dīzeļdegviela samainījās vietām. Saskaņā ar statistiku dīzeļdegvielas imports Eiropā samazinājās, bet aviācijas petrolejas imports, tieši otrādi, ievērojami pieauga, un tas noveda pie cenu apvērsuma, proti, aviācijas petroleja sāka maksāt lētāk nekā dīzeļdegviela. Turklāt Eiropā aviācijas degvielas loģistika galvenokārt ir cauruļvadi, savukārt dīzeļdegvielas piegādēs vislielākā loma ir upju pārvadājumiem, bet upes sausuma dēļ ir seklas, un tas radīja problēmas ar tradicionālo dīzeļdegvielas piegādi ar upju baržām.

Tādējādi Eiropas dīzeļdegvielas tirgū radās zināmas objektīvas problēmas, kurām ir pagaidu raksturs, taču tās apzināti izceļ un izvirza priekšplānā. Notiek tā sauktā problēmas hiperbolizācija, tas ir, tieksme pārspīlēt kādas grūtības, nepatikšanas vai situācijas mērogu, nozīmīgumu vai sarežģītību. Šīs hiperbolizācijas mērķis, kā parasti, ir caur publiski translēto sajūtu, ka tuvojas nenovēršama katastrofa, izraisīt vienu vai otru tirgus kustību. Tas nozīmē, ka bailes pārvēršas par preci. Šajā gadījumā par cenu kotāciju. Baiļu komodifikācija ir viens no drošākajiem peļņas gūšanas instrumentiem nenoteiktības apstākļos, tāpēc to praktizē tikpat sekmīgi kā kara komodifikāciju. Neraugoties uz upuriem…

Aleksejs Švedovs