«Cert.lv» jāinformē valdība, kuras iestādes bez CSDD atteikušās no agrās brīdināšanas sensoru sistēmas

Politiķis uzsvēra, ka CSDD gadījumā šāda sistēma būtu ļāvusi identificēt un, iespējams, novērst uzbrukumu, tomēr CSDD no tās esot atteicies. «Redzam, kur tas noveda,» teica Kulbergs.

CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, kurš šodien paziņoja par atkāpšanos no amata, Latvijas Televīzija gan noliedza atteikšanos. Pēc viņa vārdiem, CSDD vadība par piedāvājumu neesot bijusi oficiāli informēta, un notikusi tikai divu darbinieku sarakste. «Man ļoti žēl, ka šis līgums nebija piedāvāts mums normālā lietvedības veidā. Mēs nekad no tā nebūtu atteikušies,» pauda CSDD valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī uzsvēra, ka attiecīgais līgums šobrīd ir nosūtīts «Cert.lv» parakstīšanai.

Šobrīd «Cert.lv» un Satversmes aizsardzības birojam (SAB) uzdots apzināt kritiskās infrastruktūras sistēmas, kurās nepieciešams ieviest CERT.LV agrās brīdināšanas sensoru sistēmas. Savukārt Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Minimālās kiberdrošības prasības», lai kritiski nozīmīgajās sistēmās nepieciešamo «Cert.lv» kiberdrošības risinājumu izmantošana būtu obligāta.

Visām ministrijām dots arī uzdevums nodrošināt savu pakļautības iestāžu un kapitālsabiedrību IKT sistēmu auditu veicot ielaušanās testus un atkārtotus testus, ja tie veikti senāk nekā pirms sešiem mēnešiem. Kulbergs arī uzdevis sagatavot risinājumu, lai kritiski nozīmīgajām valsts informācijas sistēmām tiktu regulāri veikti ielaušanās testi un drošības auditi.

Savukārt Aizsardzības ministrijai būs jānodrošina Nacionālā kiberdrošības centra pilnvērtīga darbība 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots rast pārdales budžeta vietu sadalījumā, lai palielinātu budžeta vietas kiberdrošības jomas studiju programmās.

Datu valsts inspekcijai tiks uzdots līdz 2026. gada 31. augustam iesniegt Valsts kancelejas Krīzes vadības centram informāciju par CSDD kiberincidenta rezultātā notikušā personas datu aizsardzības pārkāpuma izvērtējumu, tā iespējamo ietekmi uz datu subjektu tiesībām un brīvībām un nepieciešamajiem pasākumiem personas datu aizsardzības jomā.

Tāpat līdz 31. augustam Aizsardzības ministrijas Nacionālajam kiberdrošības centram un SAB jāiesniedz Ministru prezidentam izvērtējumu par CSDD kiberrisku pārvaldības un kiberdrošības pasākumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Jau ziņots, ka naktī no 7. augusta uz 8. augustu CSDD notika kiberuzbrukums. Šajā kiberuzbrukumā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Gan CSDD padome, gan arī kompānijas valde trešdien paziņoja par atkāpšanos.