«Mere» pārtikas piegādātāji var saņemt atpakaļ tiem piederošās preces

Pārtikas produktu piegādātāji aicināti informēt Pārtikas un veterinārā dienestu (PVD) par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas ātri bojājas un patlaban atrodas «Mere» tirdzniecības vietās vai ir atgrieztas piegādātājiem, lai nodrošinātu pārtikas aprites prasību ievērošanu, norāda ministrijā.

ZM skaidro, ka, ņemot vērā pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu bažas par pārtikas produktu izplatīšanu saistībā ar veikalu tīkla «Mere» slēgšanu, ZM, PVD, Ārlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) eksperti apsprieda situāciju, kas izveidojusies pēc Eiropas Savienības (ES) sankciju attiecināšanas uz uzņēmumiem, kas pārvalda veikalu tīklu «Mere» Latvijā, lai rastu risinājumu problēmām, kas saistītas ar šim mazumtirdzniecības tīklam piegādātajām pārtikas precēm.

Ministrijā informē, ka FID 2026. gada 6. augustā izdotais vispārīgais administratīvais akts ļauj piegādātājiem, tostarp pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem, atgūt tiem piederošās preces, kas atrodas sankcijām pakļauto uzņēmumu valdījumā, turējumā vai pārziņā.

Atsevišķa atļauja šo preču saņemšanai nav nepieciešama. Pārtikas produktu piegādātājiem, darbiniekiem un sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir tiesības savstarpēji sazināties un risināt praktiskos un civiltiesiskos jautājumus, ievērojot sankciju regulējuma noteiktās robežas, skaidro ZM.

Norēķiniem ar pārtikas produktu piegādātājiem var tikt izmantoti sankcijām pakļauto uzņēmumu līdzekļi, ievērojot sankciju regulējumā noteikto kārtību, atzīmē ZM. Sankciju piemērošana neatceļ uzņēmumu saistības pret piegādātājiem, taču visi norēķini veicami atbilstoši sankciju prasībām.

Iesaistītās institūcijas turpinās koordinētu informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu vienotu un savlaicīgu rīcību, vienlaikus nepieļaujot sankciju apiešanu vai sankcijām pakļauto uzņēmumu ierastās komercdarbības atsākšanu. Šī ir pirmā šāda veida situācija, tādēļ ir izdarīti secinājumi un identificēti nepieciešamie procesa pilnveidojumi, norāda ZM.

Valsts institūcijas vērš uzmanību, ka joprojām ir aktuāls jautājums un aicinājums Latvijas uzņēmējiem pārtraukt sadarbību ar personām, kas saistītas ar Krieviju. Latvijas drošības interesēs ir izbeigt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, kā arī maksimāli ierobežot Krievijas iespējas tieši vai netieši vērsties pret Latvijas uzņēmumu aktīviem.

Jau vēstīts, ka ES 21. sankciju kārtā iekļauts mazumtirdzniecības veikalu tīkla «Mere» pārvaldītāja SIA «Latprodukti» īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Sergejs Šnaiders. «Mere» nekavējoties bija jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus.

«Svetofor Group» dibinātāji un līdzīpašnieki pārvalda vairāk nekā 2200 veikalu Krievijā un citās valstīs ar zīmoliem «Svetofor», «Mere» un «MyPrice».

Šnaiders ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

«Latprodukti» 2024. gadā strādāja ar 31,57 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 53% vairāk nekā 2023. gadā, taču uzņēmums cieta zaudējumus 71 841 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti. Kompānija «Latprodukti» reģistrēta 2020. gadā, un tās pamatkapitāls ir 365 000 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija. Uzņēmums pilnībā pieder Serbijā reģistrētai kompānijai «SKTrade DOO Beograd», bet patiesais labuma guvējs ir Šnaiders.

Pēc «Firmas.lv» datiem, Latvijā bija 12 «Mere» veikali Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valkā un Ventspilī.

Šnaideram pastarpināti pieder arī Lietuvas «Valiente» filiāle Latvijā. Līdz 2025. gada 19. septembrim «Valiente», kas pārvaldīja «Mere» tīklu Lietuvā, piederēja pieciem Krievijas pilsoņiem, tostarp Annai Šnaiderei (66%), Rustamam Kiližekovam (15%), Andrejam Šnaideram, kurš ir Šnaidera brālis, (12%), Valērijam Jakovļevam (5%) un Andrejam Veikulainenam (2%). Taču portāls «Delfi.lt» 2025. gada oktobra vidū ziņoja, ka Krievijas pilsoņi «Mere» veikalu Lietuvā operatorkompānijas īpašumtiesības ir nodevuši Spānijā reģistrētam uzņēmumam.