Iekšlietu ministrs patlaban neredz ieguvumus no Latvijas austrumu sauszemes robežas slēgšanas

Politiski šādu lēmumu var pieņemt, bet jautājums ir par to, kāds būs ieguvums, vērtē Kozlovskis. Nesen notikušajās Krievijas un Baltkrievijas mācībās «Zapad» Baltkrievijas teritorijā bija zema resursu piesaiste, līdz ar to militāra apdraudējuma Latvijai nebija, turklāt Latvijā arī nav notikušas tādas eskalācijas kā Polijā, kur robežsargiem uzbruka pat ar Molotova kokteiļiem. Ja būtu kāda no šīm pazīmēm, Latvija robežu nekavējoties slēgtu, sacīja ministrs.

Viņš nenoliedza, ka, ja Latvija aizvērtu robežu, iekšlietu sistēmai tas nenāktu par sliktu, jo, nepastāvot kustībai pār šo robežu, ietaupītos resursi. Vienlaikus no ekonomiskās puses arī ir aprēķini, proti, ja slēdz robežu, tad zūd daudzas darba vietas, jo tranzīta apkalpošanā ir iesaistīts pietiekami daudz strādājošo.

Uz norādi, ka robežas slēgšana mazina riskus diversantu un spiegu nokļūšanai Latvijā un valsts iestādēm vairs nebūtu jāizplata aicinājumi Latvijas iedzīvotājiem nedoties braucienos uz Krieviju un Baltkrieviju, ministrs atbildēja, ka šis, «protams, nav stāsts, uz kuru ir atbilde tikai «jā» vai tikai «nē»».

Jau ziņots, ka nesen Saeimas Nacionālās drošības komisija izskatīja tai nodoto Nacionālās apvienības (NA) sagatavoto lēmumprojektu slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju tur notiekošo militāro mācību «Zapad» laikā. Ņemot vērā atbildīgo dienestu sniegto informāciju, komisija nolēma lēmumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā nevirzīt.

Komisija norādīja, ka šis jautājums ir pārrunāts arī Nacionālās drošības padomē (NDP), kas jau uzdevusi Ministru kabinetam kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēt Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Komisija pievienojas NDP lēmumam un uzsver, ka Latvijas rīcībai austrumu robežas drošības jautājumos ir jābūt izlēmīgai un koordinētai ar tuvākajiem sabiedrotajiem — Lietuvu un Igauniju.