Degvielas cenas janvārī noteiks valdības lēmums par akcīzes likmi

Runājot par to, ko nozare sagaida no jaunās valdības degvielas nodokļu jomā, A. Švedovs norāda, ka nozares kopējās gaidas konkrēti nosaukt ir grūti. Taču nodokļu politikas jomā jebkurš degvielas mazumtirgotājs pēc noklusējuma no jebkuras valdības sagaida trīs lietas pamatlietas — vienlīdzīgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem, nodokļu politikas stabilitāti un nodokļu likmes, kas nenoved pie iedzīvotāju pirkstpējas samazināšanās.

Degvielas tūrismam pagaidām nav kritiskas nozīmes
Lai gan Latvijā šobrīd ir zemākā degvielas akcīzes likme Baltijas valstu vidū, degvielas tūrisms no Igaunijas un Lietuvas ir novērojams tikai zināmā mērā. «Patērētāju paradumu inerces, kā arī mērenā nodokļu samazinājuma rakstura dēļ tam pagaidām nav kritiskas nozīmes. Šajā kontekstā jāatceras, ka Latvijā ir augstākā valsts degvielas rezerves nodevas likme, kas lielā mērā izlīdzina akcīzes likmju starpību ar kaimiņvalstīm,» uzsver A. Švedovs.

Tāpat jāņem vērā, ka virkne citu faktoru un valstu, jo īpaši Polija, kas īstenoja agresīvāku degvielas nodokļu samazināšanas politiku nekā Latvija, turklāt ne tikai akcīzes, bet arī PVN jomā. Tāpēc nav izslēgts, ka gan uzņēmumi, gan privātpersonas no Lietuvas un pat no Igaunijas noteiktos laika periodos lielākā mērā izvēlējās uzpildīties tieši Polijā, nevis Latvijā.

A.Švedovs gan norāda, ka objektīvi novērtēt šo parādību varēs ne agrāk kā tad, kad būs zināma statistika par degvielas patēriņu visās trīs Baltijas valstīs par 2026. gadu kopumā un jo īpaši par 4. ceturksni, proti, tikai nākamgad.

ASV vēlēšanas naftas tirgu ilgtermiņā būtiski neietekmē
Pēc demokrātu uzvaras ASV Pārstāvju palātā un Senātā Brent naftas cena ir noslīdējusi zem 100 ASV dolāriem, sasniedzot zemāko līmeni kopš septembra vidus. Tomēr A. Švedovs uzsver, ka tas nav pamats ilgtermiņa secinājumiem: «Vienas vai otras partijas uzvara ASV vēlēšanās ilgtermiņā neatstāj nekādu būtisku ietekmi uz naftas un naftas produktu tirgu. Procesi šajā tirgū ir atkarīgi no citiem, nozīmīgākiem faktoriem nekā šis notikums.»

Kāpēc dīzeļdegviela sadārdzinās straujāk nekā benzīns
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem dīzeļdegvielas cena gada laikā augusi par 38,1 %, savukārt 95. benzīna cena — par 28,1 %. A. Švedovs skaidro, ka dīzeļdegvielas straujākam sadārdzinājumam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, dīzeļdegvielas izmantošanas jomas ir plašākas nekā benzīnam. Otrkārt, dīzeļdegviela, jo īpaši ziemas, ražošanā konkurē ar aviācijas degvielu, kuras cenas šogad bija rekordaugstas.

Būtiska nozīme ir arī naftas šķirnēm. ASV šobrīd ir lielākā naftas ražotāja pasaulē un viena no lielākajām tās eksportētājām, tomēr Amerikas vieglās naftas specifikācijas dēļ tā ekonomiski vai tehnoloģiski dīzeļdegvielas ražošanai ir piemērota ne visās naftas pārstrādes rūpnīcās. Jo īpaši tas attiecas uz rūpnīcām, kuru iekārtas bija paredzētas Tuvo Austrumu naftas šķirņu pārstrādei. Šo šķirņu piegādes Irānas kara dēļ tika traucētas. Pāreja uz pilnīgi citu naftas šķirņu pārstrādi prasa laiku ne tikai brīvo apjomu un pārdevēju meklēšanai, un transportēšanai, bet arī rūpnīcas apturēšanu uz vairākiem mēnešiem, lai veiktu kapitālo remontu, un tā izmaksas ir mērāmas simtos miljonu dolāru.

Dīzeļdegvielas cenu ietekmē arī ražošanas izmaksas. Biopiedevas dīzeļdegvielai (RME un HVO) ir vairākkārt dārgākas par etanolu, ko pievieno benzīnam, savukārt arktiskās klases ziemas dīzeļdegvielas, ko Latvijā parasti pārdod no novembra līdz martam, ražošana izmaksā dārgāk nekā pāreja uz ziemas specifikācijas benzīna ražošanu.

Visbeidzot, dīzeļdegvielas piegādes ir fiziski samazinājušās. Triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām izraisīja būtisku tieši dīzeļdegvielas piegāžu samazināšanos pasaules tirgū, bet triecieni infrastruktūrai kopā ar kuģniecības traucējumiem Tuvo Austrumu reģionā būtiski samazināja gan dīzeļdegvielas, gan tās ražošanas komponentu piegādes.