VM sākusi vērtēt alkohola ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības veselību un patēriņu

Opozīcijas partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV) pieprasījumā premjerei Evikai Siliņai (JV) norādīja, ka saskaņā ar pieejamo informāciju un novērojumiem atsevišķās sabiedrības grupās ir pieaugusi alkohola surogātu lietošana, kā arī nelegālo alkoholisko dzērienu ražošana un tirdzniecība, no kā tieši cieš uzņēmēji, īpaši lauku reģionos.

Līdz ar to politiskais spēks vaicāja, kā valdība izvērtē Alkoholisko dzērienu aprites likuma 2025.gada 1.augusta grozījumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā un jo īpaši uz mazo un vidējo uzņēmumu darbību alus un citu alkoholisko dzērienu ražošanas nozarē.

Līdztekus LPV interesēja, vai atbildīgo dienestu rīcībā ir informācija par veselības incidentiem, hospitalizācijām vai saindēšanās gadījumiem, kas saistīti ar odekolona vai kosmētiskā spirta lietošanu pēc šiem grozījumiem. LPV arī vaicāja, vai ir veikta analīze par riskiem, ka pieprasījuma pieaugums pēc kosmētiskā spirta var veicināt metanola vai citu toksisku vielu izraisītu saindēšanos.

Partija prasīja Siliņai skaidrot, vai atbildīgo dienestu rīcībā ir dati, vai pēc 1.augusta grozījumiem ir pieaugusi nelegālā alkohola tirdzniecība. Līdztekus LPV interesēja, cik bieži kopš 1.augusta ir veikti mērķtiecīgi reidi saistībā ar alkohola nelegālo apriti un kādi bijuši to rezultāti, kā arī kādas papildu darbības plānotas, lai ierobežotu nelegālā alkohola apriti.

Kā norāda VM, likuma grozījumu izvērtējums tiek veikts, piesaistot starptautiski atzītus ekspertus no Pasaules Veselības organizācijas, kas piedalījušies arī Lietuvā ieviesto ierobežojumu ietekmes izvērtēšanā.

Izvērtējums paredz ne tikai veikt iedzīvotāju aptauju pirms un pēc ierobežojumu spēkā stāšanās, bet arī padziļinātu sabiedrības veselības datu analīzi, lai izvērtētu ietekmi uz veselības rādītājiem, piemēram, mirstību no ar alkohola lietošanu saistītām saslimšanām un stāvokļiem, kā arī sniegtās neatliekamās palīdzības un hospitalizācijas gadījumus saistībā ar alkohola lietošanas izraisītām sekām vai slimībām rādītājiem.

Ekonomikas ministrija (EM) savukārt norāda, ka ietekmi uz nozari un tautsaimniecību būs iespējams izvērtēt pēc ilgāka laika perioda, un divi mēneši kopš regulējuma stāšanās spēkā nav reprezentatīvs periods. Reizē EM atzīst, ka no komersantiem publiski jau ir izskanējuši signāli par to, ka ieņēmumi ir mazinājušies, kā arī bijis jāveic dažādas izmaiņas uzņēmumu darbībā, kas saistītas gan ar darba laika izmaiņām, gan reklāmas pasākumu ierobežojumiem, distances tirdzniecību un citiem aspektiem.

«Skaidrs, ka sabiedrības prakse alkoholisko dzērienu iegādē ir mainījusies, taču nav informācijas un apliecinājuma tam, ka iepirkšanās prakses maiņas ietekmē ir mainījies alkoholisko dzērienu patēriņš,» pauž EM.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par veselības incidentiem, kas saistīti ar odekolona vai kosmētiskā spirta lietošanu pēc 1.augusta, kad stājās spēkā grozījumi, neliecina par šādu gadījumu skaita pieaugumu. Arī lielākās ārstniecības iestādes, kas sniedz gan narkoloģisko ārstēšanu, gan arī palīdzību saindēšanās gadījumā — Nacionālais psihiskās veselības centrs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnika — nav sniegušas informāciju par situācijas pasliktināšanos pēc grozījumu spēkā stāšanās, teikts vēstulē.

VM akcentē, ka personas, kuras lieto odekolonu vai citus spirta saturošus kosmētiskos vai dezinfekcijas šķidrumus apreibināšanās nolūkā, ir specifiska sabiedrības grupa, kuru rīcība visbiežāk norāda uz smagu atkarību un smagiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

Šādas personas bija sastopamas arī pirms grozījumu spēkā stāšanās, pausts vēstulē. VM pauž, ka minētās personas ir ar zemu sociālekonomisko stāvokli, attiecīgi minētais produktu veids biežāk tiek iegādāts tieši finansiālu apsvērumu dēļ, jo tas ir lētāks.

Iekšlietu ministrija (IeM) vēstulē norādījusi, ka Valsts policijas rīcībā pašlaik apkopotā veidā ir pieejama paplašināta statistika par preventīvajiem pasākumiem un noziedzīgo nodarījumu apkarošanu 2025.gada augustā, kas ļauj to salīdzināt tikai ar tādu pašu iepriekšējā gada periodu. Kā norādīja IeM, ņemot vērā, ka statistikas datus vienā atsevišķā mēnesī var ietekmēt vairāki ārējie un iekšējie faktori, Valsts policija nevar izdarīt ticamus secinājumus attiecībā uz tendencēm vai arī likuma grozījumu ietekmi uz situāciju nelegālajā alkohola apritē.

Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, policija pērnā gada augustā sākti 16 administratīvā pārkāpuma procesi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti, bet šī gada augustā — pieci. Tāpat pērnā gada augustā saistībā ar alkoholisko dzērienu un tabakas apriti sākti 17 kriminālprocesi, bet šī gada augustā — 21.

EM arī informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzības pasākumus, ir identificējis tādus nelegālus alkohola aprites kanālus kā taksometru piegādes, diennakts veikalus, slēgtas grupas sociālajos tīklos un tā sauktās «točkas». Identificētie pārkāpumi ir saistīti ar tirdzniecības laika neievērošanu, kā arī neatļautu alkoholisko dzērienu piegādi gan atļautajā tirdzniecības laikā, gan ārpus tā. EM secina, ka alkoholiskie dzērieni nakts stundās ir pieejami, kā arī tiek izmantoti dažādi neformāli tirdzniecības kanāli, kas rada dažāda veida riskus sabiedrībai.

Trešdien Saeimas Pieprasījumu komisija LPV pieprasījumu Siliņai noraidīja.

Jau ziņots, ka 1.augustā stājās spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas ierobežo alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku un paredz stingrākus nosacījumus reklāmām.

Šobrīd no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu mazumtirdzniecībā (arī tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs) var tirgot no plkst.10 līdz 20, kas ir par divām stundām mazāk nekā iepriekš, bet svētdienās — no plkst.10 līdz 18.

Savukārt alkoholiskie dzērieni, kas pirkti tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs, ir jāpiegādā ne ātrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma veikšanas, lai ierobežotu spontānus pirkumus.

Tāpat aizliegts reklamēt zemākas cenas un izpārdošanas alkoholiskajiem dzērieniem presē, elektroniskajos medijos, kinoteātros, veikalos, kā arī nav atļauti alkohola pārdošanas veicināšanas pasākumi.

Vienlaikus vairs nav atļauts tirgot, lietot vai piedāvāt alkoholiskos dzērienus pie spēļu automātiem vai galdiem, bet visās mazumtirdzniecības vietās ir jāizvieto redzams uzraksts par alkohola kaitīgumu veselībai.

Izmaiņas arī paredz, ka tiem komersantiem, kuru darba laiks neatbilst jaunajiem noteikumiem, līdz 2025.gada 31.decembrim jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam licences pārreģistrācijai.