Vaidere: Baltkrievijas opozīcijā trūkst harismātiska un spēcīga līdera

Vaideres ieskatā par labu ziņu var uzskatīt Baltkrievijas opozīcijas politiķes Marijas Koļesņikovas paziņoto par jaunas partijas dibināšanu, kas centīsies panākt reformas valstī. Vaideres ieskatā, vienīgais veids, kā varētu iziet no krīzes Baltkrievijā, ir atkārtotas un demokrātiskas vēlēšanas, kurās piedalās arī novērotāji.

Runājot par pašreizējo Baltkrievijas prezidentu, eiroparlamentāriete pieļāva, ka Aleksandrs Lukašenko ir zaudējis saikni ar realitāti. Viņas ieskatā, absolūta vara korumpē.

«Viņa marš bruņuvestē ar ieroci rokās, kur tika iesaistīts arī viņa pusaugu dēls, to var nosaukt par vismaz dīvainu rīcību. Mēs varam iedomāties, ko viņš ar šādu žestu demonstrē — būtībā tā ir vēršanās pret savu tautu,» norādīja Vaidere.

Politiķe norādīja, ka savā ziņā par bīstamām uzskatāmas Lukašenko apsūdzības Polijai par tās vēlmi pārņemt teritorijas Baltkrievijā. Vaidere uzsvēra, ka tāda retorika rada iespaidu, ka pašreizējais Baltkrievijas prezidents ir mazliet neadekvāts.

«Maz ticams, ka viņš būtu gatavs miermīlīgi atkāpties un viņa mājieni par izmaiņām konstitūcijā šķiet, kā tāda laika vilkšana,» pieļāva EP deputāte.

Pievēršoties jautājumam par Latvijas nostāju, Vaidere norādīja, ka Latvija ir stingri paudusi atbalstu baltkrievu tautas centieniem pēc demokrātiskas valsts. Latvijas ieviestās personalizētās sankcijas, pēc politiķes domām, varētu būt efektīvas.

Eiroparlamentāriete pauda uzskatu, ja tādas sankcijas tiktu pieņemtas visā Eiropas Savienībā (ES), tad tām amatpersonām, kas ir atbildīgas par vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un falsificētajām vēlēšanām, būtu liegts ieceļot bloka valstīs un piekļūt kontiem, kas, iespējams, ir izveidoti ārpus Baltkrievijas.

Vaidere akcentēja, ka jāturpina piemērot sankcijas un arī ES vajadzētu vienoties par kopīgām un vienotām sankcijām. Viņas ieskatā, runas par to, ka sankcijas bloka dalībvalstīs varētu vērst pret 20 amatpersonām, neiekļaujot Lukašenko sarakstā, atstāj vietu jautājumiem. Tāpēc, politiķe norādīja, ka jāturpina darbs un diskusijas.

Politiķe atgādināja, ka kopā ar cietiem EP deputātiem augusta vidū tika parakstīts publisks paziņojums, ka deputāti pieprasa starptautiski izmeklēt vardarbību, kas no varas iestāžu puses ir vērstas pret protestētājiem. EP deputāti ir pieprasījuši, lai tiktu izveidota izmeklēšanas komisija un faktu izmeklēšanas komisija.

Vaidere akcentēja, ka ES lēmusi piešķirt Baltkrievijai 53 miljonus eiro, no tiem 50 miljoni eiro paredzēti cīņai ar Covid-19, divi miljoni — to personu atbalstam, kas cietušas notikumos Baltkrievijā, savukārt viens miljons eiro iezīmēts brīvās preses atbalstam. Politiķes ieskatā, jautājums par to, kas būs šo finanšu līdzekļu saņēmējs, ir nopietns. Pēc Vaideres paustā, nodot Lukašenko rīcībā vairākus desmitus miljonu, nebūtu uzskatāms par prātīgu soli.

«Tā ir nopietna problēma. Mēs labprāt atbalstītu baltkrievu tautu, tomēr, kā jau minēju, trūkst gan līderu, gan organizāciju, kas varētu šos līdzekļus izmantot demokrātijas interesēs,» norādīja EP deputāte.

Runājot par Krieviju, politiķe norādīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina interesēs ir vājš Lukašenko, kurš ir pilnībā atkarīgs no kaimiņvalsts. Vaidere atzīmēja, ka jāturpina sekot līdzi notikumu attīstībai, lai saprastu, cik lielā mērā Krievija iejauksies Baltkrievijas iekšējās lietās.

Politiķe pieļāva, ka Krievijas iejaukšanās varētu notikt slepenā veidā, neizslēdzot iespēju, ka tiek gatavots arī kāds viltus līderis, kurš varētu it kā pārstāvēt opozīciju, bet būtībā atbalstīt Krievijas intereses.

«Tāds ir mans pieņēmums, jo līdera trūkuma apstākļos, mēs varam sagaidīt visādas dīvainības. Manuprāt, arī pašiem baltkrieviem ir jābūt uzmanīgiem,» sacīja Vaidere.

Viņasprāt, ir maz ticams, ka ar miermīlīgiem protestiem izdosies panākt Lukašenko atkāpšanos, tāpēc ir jāpanāk atklātas un demokrātiskas vēlēšanas. Vaideres ieskatā, vardarbīgi protesti nedos vēlamo rezultātu.

«Šajos apstākļos tā būtu asinsizliešana. Turklāt Lukašenko pusē ir, manuprāt, korumpēti bruņotie un drošības spēki, kas tiešā veidā ir atkarīgi no Lukašenko. Vardarbīgi protesti būtu visai bīstams ceļš un es negribētu, lai baltkrievi to piedzīvotu,» tādu nostāju pauda politiķe.

Vaideres ieskatā konsekventas sarunas un iestāšanās par demokrātiju un valsts attīstību, sasniedzot cilvēkus attālākās Baltkrievijas malās, kur ir liels atbalsts līdzšinējam «Lukašenko režīmam», varētu būt iedarbīgs veids, kā panākt pārmaiņas.

LETA jau vēstīja, ka Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā tūkstošiem cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu valsts uzņēmumu strādnieki streiko.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko, kas ir pie varas kopš 1994.gada, ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska — 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Arī Eiropas Savienība vēlēšanu rezultātus neatzīst.