Viņš uzsvēra, ka skolēnu autobusiem, reģionālajiem autobusiem, pilsētu autobusiem un vilcieniem ir jārod sinerģija, kā arī jāminimizē maršrutu pārklāšanās. «Iedzīvotāju mobilitāti var nodrošināt tikai cieši sadarbojoties ar visām iesaistītajām pusēm un pieņemot datos balstītus lēmumus,» piebilda Švinka.
Sēdes laikā SM ar LPS pārrunāja nākamgad plānotās izmaiņas reģionālajā satiksmē un risinājumus iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai.
Ņemot vērā plānotās izmaiņas Rīgas metropoles areālā, SM ieskatā Rīgas un Pierīgas pašvaldībām ir būtiski sadarboties ar lielāku sinerģiju, pasažieru pārvadājumiem piesaistot uzņēmumu «Rīgas satiksme». Švinka sacīja, ka mobilitātes nodrošināšanai Rīgas metropolē vēl ir daudz neizmantotu iespēju. Viņš ir pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, izdosies iedzīvotāju ikdienas pārvietošanos padarīt ērtāku.
«Pirmais solis ir sperts — Rīgas un Ropažu pašvaldības ir vienojušās par sadarbību. Šajā virzienā ir jāturpina strādāt arī citām Pierīgas pašvaldībām,» skaidroja Švinka.
Ministrs kā būtisku priekšnosacījumu efektīvu sabiedriskā transporta risinājumu izveidei akcentēja datu nepieciešamību un datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Ministrijas ieskatā vienota valsts un pašvaldību datubāze par aktuālo situāciju pasažieru pārvadājumu jomā dos skaidru izpratni par konkrētu risinājumu ieviešanu un efektīvu resursu pārvaldību. Tādējādi viens no darba jautājumiem, kas jārisina, ir pieprasījuma pēc skolu autobusiem analīze un iespējamā integrācija reģionālajā autobusu maršrutu tīklā.
Vienlaikus SM uzsver, ka turpinās attīstīt dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, attīstot reģionālo autobusu tīklu kā papildinošu vilcienu maršrutiem.
Puses vienojās, ka kopīgi strādās, lai izveidotu ilgtspējīgu reģionālā sabiedriskā transporta finansēšanas modeli, definētu reģionālā transporta tīkla maršrutu pieejamību, nosakot minimālo pieejamības prasību grozu. Tāpat, sadarbojoties ar LPS, plānots pārskatīt reģionālo autobusu pārvadājumu kvalitātes prasības.
Tāpat nākamgad sadarbībā ar LPS un citām iesaistītajām pusēm plānots izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu un finansēšanas modeli jaunam pakalpojumam — sabiedriskajam transportam pēc pieprasījuma mazapdzīvotās vietās.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padome, kuru veido pašvaldību vadītāji un pārstāvji, nosūtījusi vēstuli Švinkam, kurā pauž iebildumus pret prognozēto reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjoma samazināšanu 2026. gadā.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš, padomes ieskatā šādam lēmumam būs būtiska ietekme uz sabiedriskā transporta pieejamību Pierīgas iedzīvotājiem.
«Pierīgas iedzīvotāju mobilitāte ir viens no būtiskākajiem aspektiem valsts konkurētspējas nodrošināšanā, jo ik dienas vērojama ļoti liela iedzīvotāju plūsma starp Rīgu un apkārtējiem novadiem,» skaidro Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire (JV).
Viņas ieskatā plānotais maršrutu tīkla apjoma samazinājums 32% apmērā ievērojami samazinās iedzīvotāju pārvietošanās iespējas, tādējādi radot riskus darbaspēka nokļūšanai uz un no darba vietām, kā arī kavēs pakalpojumu pieejamību.
«Lēmums par reģionālās vietējās nozīmes maršrutos atsevišķu dotēto reisu 1 226 877 kilometru jeb 56% apjomā iespējamo izpildi uz komerciāliem principiem ir nepamatots, rada šaubas par ieviešanas iespējamību,» saka Baire.
Reģiona pašvaldību vadītāji jau iepriekš, tiekoties ar ministru Švinku, pauda bažas par ministrijas vēlmi uzlikt papildu finanšu slogu pašvaldībām, kurām turpmāk būs jāmeklē risinājumi pašu spēkiem nodrošināt pasažieru pārvadājumus.
Pēdējos gados pašvaldības bieži saskaroties ar situāciju, ka valsts atsakās no kādas funkcijas, pārliekot tās uz pašvaldību budžetiem. Pašvaldību rīcībā nav šādas finanšu iespējas, lai pašu spēkiem kompensētu pasažieru pārvadājumus reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla samazinājuma dēļ, skaidro Rīgas plānošanas reģionā.
Kā informējusi Autotransporta direkcija, Pierīgas reģionālās nozīmes dotēto maršrutu tīkla apjomu 2026. gadā plānots samazināt par 2 193 082 kilometriem jeb 31%.
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala, kā arī septiņi novadi — Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.