Saeimā gatavojas aicināt rīkot atkārtotas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

Aicinājums par atkārtotām vēlēšanām lēmumprojektā iekļauts pēc Saeimas deputātes Kristas Baumanes (AP) rosinājuma. Saeimai par šo lēmumprojektu paredzēts lemt otrdienas, 18.augusta sēdē.

Komisijas vairākums šodien neatbalstīja priekšlikumu Lukašenko atzīt par neleģitīmu Baltkrievijas vadītāju, jo vispirms esot jāsagaida viņa pašreizējā pilnvaru termiņa beigas.

Komisijas sēdei priekšlikumu Lukašenko neatzīt par leģitīmu Baltkrievijas vadītāju bija iesniedzis deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV), tomēr Ārlietu ministrija (ĀM) norādīja uz vairākiem praktiskiem jautājumiem šajā lietā, tajā skaitā, ka vēl nav noslēdzies Lukašenko pilnvaru iepriekšējās termiņš amatā.

Kā uzsvēra ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), esot saprotama politiski emocionālā vēlme iekļaut Saeimas paziņojumā pozīciju, ka Lukašenko nav uzskatāms par leģitīmu Baltkrievijas vadītāju.

Reizē ar politisko aspektu šajā situācijā esot arī juridiskā puse, proti, vismaz līdz 9.septembrim Lukašenko ir iepriekšējais prezidenta mandāts un pastāv iespēja, ka tas var būt spēkā līdz 9.oktobrim, jo jaunajam prezidentam zvērests jānodod ne vēlāk divus mēnešus pēc vēlēšanām, norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka Lietuva ir piedāvājusi mediatora lomu sarunās, pieļaujot arī Lukašenko dalību tajās. Līdz ar to, pašlaik lemjot par šādu priekšlikumu, veidotos pretruna, ka no vienas puses viņš tiktu atzīts par neleģitīmu, bet no otras puses — tiek pieļautas šādas sarunas, pauda ĀM pārstāve.

Komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) šodien sēdē izteicās, — ja notiktu Lukašenko inaugurācija amatā, viņš virzītu lēmumprojektu par Lukašenko atzīšanu par neleģitīmu Baltkrievijas vadītāju.

Kā solīja Kols, ja «pienāks datums», kad Lukašenko mēģinās rīkot savu inaugurācijas ceremoniju amatā, tad viņš «neminstināsies virzīt Saeimas lēmumprojektu un piedāvāt Ārlietu komisijā neatzīt Lukašenko kā leģitīmu Baltkrievijas prezidentu».

Komisijas vairākums šodien noraidīja Ģirģena priekšlikumu.

Projektā atbalstīts arī Baumanes priekšlikums, kas paredz Saeimai aicināt valdību un Eiropas Savienības institūcijas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.

Deputāte Inese Voika (AP) atzīmēja, ka deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) nobalsojis pret šo priekšlikumu un ka deputāts Nikolajs Kabanovs (S) šajā balsojumā ir atturējies.

Dombrava savu nostāju skaidroja līdzībās — ja Krievijas dome izplatītu paziņojumu, kur paustu gatavību finansiāli atbalstīt pilsonisko sabiedrību, lai apturētu fašisma atdzimšanu Latvijā, «tad mēs to uzskatītu par tiešu iejaukšanos valsts lietās». Komisijas sēdē politiķis norādīja, ka ir skeptisks jautājumā tieši par finansiālā atbalsta minēšanu, jo, ja Latvijā paužam neapmierinātību ar Krievijas organizāciju finansētām sabiedriskām organizācijām, kuras darbojas pret Latviju, tad nebūtu paziņojumā jānorāda finansiāls atbalsts sabiedriskām organizācijām Baltkrievijā.

Baumane komisijas sēdes diskusijās pauda gatavību atbalstīt tādu priekšlikuma redakciju, kurā nebūtu konkrēti minēts «finansiālais atbalsts». Politiķe norādīja, ka Latvijas valdība jau ir paudusi atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un ka Saeimas lēmumprojektā nepieciešams precīzāk norādīt, kā tas tiks sniegts.

Saeima plāno aicināt Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanas atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

Tāpat tiks aicināts atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijā radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem kandidātiem, lai tie varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu. Tāpat šajās vēlēšanās jānodrošina starptautisko novērotāju klātbūtne, kā arī to, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji, norādīts dokumentā.

Lēmumā Latvijas valdība tiks aicināta atbalstīt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Paredzēts aicināt Latvijas valdību un ES institūcijas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.

Saeimas paziņojumā Baltkrievijas varas iestādes tiks aicinātas nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti.

Deputāti arī aicinās reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.

Paziņojumā Baltkrievijas valdība tiks aicināta nekavējoties sākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām.

Parlamenta paziņojumā plānots paust, ka prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija brīvas un godīgas.

Tāpat Saeimai paredzēts paust satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, uzsverot, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības.

Paziņojumā tiks uzsvērts, ka pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus. Deputāti arī norādīs, ka dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar ES.

Dokumenta noslēgumā paredzēts apliecināt nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās notiek protesti, kas vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem, kā arī pret vardarbību, kas tikusi vērsta pret protestētājiem.

Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija piektdien publiskoja galīgo šo vēlēšanu rezultātu versiju, saskaņā ar kuriem Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska — 10,1%. Tomēr iedzīvotāji publiski lielākoties norāda, ka balsojuši par Tihanovsku, nevis Lukašenko.

Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.