Rīgas domes vēlēšanās rekordzema aktivitāte — nobalsojuši 40,58% vēlētāju

Savukārt par 1994.gada pašvaldību vēlēšanām Rīgā dati CVK mājaslapā nav pieejami. Arī CVK aģentūrai LETA nevarēja sniegt šos datus. 

Balsstiesīgo skaits Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija 422 681.

Vienlaikus šajās Rīgas domes vēlēšanās lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā — iepriekšējā balsošanā nobalsoja 81 320 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās Rīgā iepriekšējā balsošanā nobalsoja 65 826 iedzīvotāji jeb 15,43% no balsstiesīgajiem.

Salīdzinājumam 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 58,72% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā — 15,43%), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 55,55% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā — 12,78%).

2009.gadā pašvaldību vēlēšanas notika paralēli ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kopumā Rīgā nobalsoja 58,93% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (iepriekšējā balsošanā — 9,86%).

2005.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 52,87% (iepriekšējā balsošanā — 6,76%). 2001.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 60,85% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet 1997.gada vēlēšanās — 49,58%.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien strādāja no plkst.7 līdz 22. Šoreiz Rīgas domes vēlēšanās varēja balsot jebkurā no 156 vēlēšanu iecirkņiem.

Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu saraksti, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti.