Pašu uzstādītie klupšanas akmeņi

Nav nekāds noslēpums, ka pēc kovida gadu buma nekustamo īpašumu jomā, šobrīd šis tirgus ir pamiris. Protams, tas mudina attīstītājus domāt un censties piedāvāt pircējiem vairāk par to pašu naudu. Taču pastāv arī vairāki objektīvi nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzējoši faktori.

Viens no tiem, protams, ir pēdējo gadu augstā inflācija un augstās “Euribor” likmes, kas, savukārt nosaka augstas kredītlikmes. Abi šie faktori kompleksi noveduši pie stagnācijas nekustamo īpašumu tirgu – saprotams, ka augstās kredītlikmes prasa lielāku daļu mājsaimniecības budžeta novirzīt kredītu atmaksai, taču to neļauj inflācija, kas radījusi dzīves dārdzības pieaugumu. Tādēļ potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem jātērē vairāk naudas ikdienas dzīvei un mazāk paliek hipotekāro kredītu atmaksai.

Taču bez inflācijas un starptautiskajām kredītlikmēm, kuras Latvija īpaši ietekmēt nespēj, pastāv arī faktori, kurus ietekmēt Latvija tomēr spēj. Runāšu par Rīgu, jo uzņēmuma “1 37 digital agency” darbība saistīta tieši ar vēsturisko namu renovēšanu Rīgā. Rīgas pašvaldība arvien biežāk runā par nepieciešamību atgriezt cilvēkus Rīgas centrā, taču izvēlas neredzēt to, kā pašas pašvaldības pieņemtie lēmumi kavē Rīgas vēsturiskā centra attīstību. Runa ir par lēmumiem, kas Rīgas centru padarījuši par autobraucējiem un arī daudziem iedzīvotājiem vienkārši neērtu teritoriju.

Piemēram, Čaka un Marijas ielās ierīkotās riteņbraucēju joslas, kā arī šādas joslas pilsētas maģistrālajās ielās, iespējams, risina vienas daļas iedzīvotāju prasību pēc ilgtspējīga un veselīga transporta veida, kuru nekavē satiksmes sastrēgumi, taču vienlaikus tas ir būtiski ierobežojis komercīpašumu attīstības iespējas. Neviens veikals nevar eksistēt, ja pie tā nevar piebraukt un apstāties automašīna, ar kuru atved preces. Tieši tāpat, veikali nevar eksistēt, ja pie tiem nevar piebraukt un apstāties pircēji un visi nekad nebrauks ar velosipēdiem, skūteriem vai sabiedrisko transportu. Tādēļ nav nekāda pamata brīnīties, ka velojoslu ierīkošana pilsētas centrā un ar šo procesu cieši saistītā stāvvietu likvidēšana ielu malās ir izraisījusi to, ka vēsturisko namu pirmajos stāvos, tur kur agrāk atradās veikali un biroji, tagad vērojami uzraksti “Iznomā”. Vienlaikus Rīgas dome ir izvēlējusies ignorēt to, ka Rīga ir piemērota velosatiksmei tikai sešus mēnešus no gadā esošajiem 12. Vēlā rudens, ziemas un agrā pavasara mēnešos velojoslas izmanto labi ja viens cilvēks stundā un diez vai to var uzskatīt par racionālu platības izmantošanu pilsētas centrā. Varbūt būtu iespējams risinājums, ka aukstajos gada mēnešos velojoslas atkal pārvēršas par vietu, kur var novietot automašīnas ielas malā? Tas būtu neparasts un inovatīvs risinājums. Tieši tāpat – varbūt būtu iespējams, ka Rīgas dome, pieņemot lēmumu par velojoslu ierīkošanu, vienlaikus pieņem lēmumu arī par maksas daudzstāvu autostāvvietas būvi vai auto stāvlaukuma ierīkošanu apkārtnē, kur tiek izbūvēta velojosla? Šādi risinājumi varētu būtiski uzspodrināt Rīgas centra apsūbējušo spozmi.

Nemaz pat negribu pieminēt to, ka stāvvietu likvidēšana Rīgas centrā tiek motivēta ar vēlmi atbrīvot centru no automašīnām un padarīt gaisu tajā tīrāku. Ne viens, ne otrs no šiem mērķiem nepildās – mašīnu Latvijā un Rīgā mazāk nekļūst, bet stāvvietu likvidēšana noved pie tā, ka automašīnas vairākas reizes apriņķo kvartālu meklējot stāvvietu, vienlaikus piesārņojot gaisu ap to. Turklāt ierosinājums visiem pārsēsties uz velosipēdiem vai sabiedrisko transportu ir aktuāls tikai tajā gadījumā, ja pilsonis dodas uz konkrēto vietu un pēc tās atpakaļ uz mājām vai darba vietu. Taču daudzi cilvēki plāno izbraucienus uz centru tā, lai apdarītu vairākas lietas uzreiz un tam bieži vien ir nepieciešams autotransports, kuru novietot ir kļuvis ļoti grūti. Vai gan kāds brīnums, ka biroji un veikali dodas prom no centra, kur piebraukšanas un auto stāvēšanas problēmu nav? Taču vienlaikus tieši šis process rada daudzviet centrā vērojamo pamestības un lejupslīdes iespaidu, par spīti lieliskajai arhitektūrai, arvien lielākam skaitam sakoptu māju, parkiem un centra kafejnīcām.

Lai atdzīvinātu pilsētas centru vajadzīgas ne tikai labi iecerētās velojoslas, bet kompleksi risinājumi. Jo ātrāk to sapratīs Rīgas pašvaldība, jo mazāki šķēršļi būs jāpārvar cenšoties atdzīvināt Rīgas centru un atkal pārliecinot iedzīvotājus, ka dzīvot centrā ir ērti un pievilcīgi.