Mājsaimniecību patēriņa izdevumi pērn sasnieguši vidēji 619 eiro uz vienu personu

Tostarp 24% no izdevumiem veidoja pārtika, 16% veidoja izdevumi mājokļa komunālajiem rēķiniem, savukārt 12% izdevumu veidoja transports.

Statistikas pārvaldē norāda, ka sešu gadu laikā mājsaimniecību kopējie budžeta izdevumi pieauguši par 196 eiro jeb 46%, ko lielākoties ietekmēja patēriņa cenu kāpums.

Dati arī liecina, ka Latvijā lielākie mājsaimniecību izdevumi 2025. gadā bija Rīgā — vidēji 781 eiro uz vienu personu mēnesī. Pilsētās mājsaimniecību izdevumi pērn bija vidēji 657 eiro uz vienu personu mēnesī, bet laukos — 524 eiro uz vienu personu mēnesī.

Rīgas reģionā pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja vidēji 750 eiro mēnesī uz vienu personu, Kurzemē — 546 eiro, Vidzemē — 519 eiro, Zemgalē — 511 eiro mēnesī, bet Latgalē — 446 eiro.

Pērn mājsaimniecības vidēji 24,4% tērēja pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu iegādei, tēriņu summai sasniedzot 151 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības personu. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šīs izdevumu grupas īpatsvars bija par 1,1 procentpunktu lielāks, bet izdevumi eiro izteiksmē — par 53 eiro lielāki.

Mājokļa izdevumiem mājsaimniecības tērēja 16,2% no izdevumiem jeb 100 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šīs izdevumu grupas īpatsvars pieaudzis par 1,6 procentpunktiem, bet izdevumi eiro izteiksmē — par 39 eiro.

Trešā lielākā grupa izdevumu struktūrā bija transports — sabiedriskā transporta biļetes, personiskā transportlīdzekļa izmantošana (degviela, remonts, tehniskā apskate un citi maksājumi), kam mājsaimniecības tērēja vidēji 11,9% no ikdienas izdevumiem jeb 74 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gadā fiksētajiem izdevumiem šīs grupas īpatsvars kopējā struktūrā bija par 2,7 procentpunktiem mazāks, bet eiro izteiksmē transportam 2025. gadā tērēts par 12 eiro vairāk.

Atpūtai, sportam un kultūrai mājsaimniecības tērēja 8,2% no saviem kopējiem izdevumiem jeb 51 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī, kas ir pieaugums par 0,1 procentpunktu jeb 16 eiro.

Atšķirība pilsētu un lauku mājsaimniecību patēriņa struktūrā liecina, ka lauku mājsaimniecības lielāku daļu no izdevumiem 2025. gadā tērēja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei — 27% no saviem kopējiem izdevumiem jeb 141 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī, mājokļa izdevumiem — 14% jeb 73 eiro mēnesī, bet transporta izdevumiem — 15% jeb 79 eiro mēnesī.

Savukārt pilsētās mājsaimniecības salīdzinoši lielāku daļu no izdevumiem tērēja atpūtai, sportam un kultūrai — 8,6% jeb 57 eiro mēnesī, kā arī restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem — 7,2% jeb 47 eiro mēnesī.

Latgalē mājsaimniecības 30% no kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, to summai sasniedzot 133 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī.

Rīgas reģionā pārtikai tērēja 21,4% jeb 161 eiro mēnesī, kā arī salīdzinoši lielāku daļu no ikdienas izdevumiem veltīja atpūtai, sportam un kultūrai — 9,5% jeb 71 eiro mēnesī un restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem — 8,3% jeb 62 eiro mēnesī.

Savukārt Latgalē restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem tērēja 3,4% no kopējiem ikdienas tēriņiem jeb 15 eiro uz mājsaimniecības personu mēnesī, Kurzemes mājsaimniecības — 3,9% jeb 21 eiro mēnesī un Vidzemes mājsaimniecības — 4,1% jeb 21 eiro mēnesī.