Eksperts: Solījuma par iemaksu atjaunošanu pensiju otrajā līmenī izpilde ir visai apšaubāma

«Taču tas nav kritiski. Es esmu veicis aprēķinus, ka arī pašreizējais iemaksu sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni — attiecīgi 15% un 5% — spēs nākotnē nodrošināt pietiekamu atvietojumu darba algai,» sacīja Voļskis.

Viņš skaidroja, ka šo vienu procentpunktu neizņēma no sistēmas, bet pārdalīja starp līmeņiem.

«Pagaidām pašreizējais sadalījums nekādus riskus nerada. Mani aprēķina liecina, ka pie pašreizējā sadalījuma pie 40 gadu darba stāža abi pensiju līmeņi kopā spēj nodrošināt atvietojumu 60% apmērā, kas atbilst visām starptautiskām rekomendācijām. Taču vairāk šo sadalījumu starp abiem pensiju līmeņiem gan aiztikt nevajag,» uzsvēra Voļskis.

Savukārt lūgts vērtēt Lietuvas valdības lēmumu atteikties no strādājošo automātiskas iekļaušanas otrajā pensiju līmenī un iespēju strādājošajiem jebkurā brīdī izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu vienreizējā maksājumā 25% apmērā, Voļskis pieļāva, ka Lietuvas valdība sper preventīvu soli, lai palielinātu līdzekļus valsts budžetā, lai finansētu izdevumus aizsardzībai, kas tikai turpinās pieaugt.

«No pensiju sistēmas viedokļa tas nav pareizi, jo mēs šo finansiālo nastu pārliekam uz nākotnes strādājošajiem un nākotnes pensionāriem. Atteikšanās no otrā pensiju līmeņa nozīmē, ka uzkrājumi pensijai nebūs pietiekami lieli, lai nodrošinātu pietiekamu atvietojumu darba mūža ienākumiem. Izslēdzot otro pensiju līmeni, atvietojums būtiski samazinās,» norādīja Voļskis.

Tāpat, pēc viņa teiktā, tas noteikti palielinās inflāciju, par ko liecina jau Igaunijas pieredze, kur pirms diviem gadiem pēc izmaiņām otrā pensiju līmeņa sistēmā bija augstākā inflācija Eiropas Savienībā.

Savukārt jautāts, kādēļ politiķiem ir tik liels kārdinājums «aiztikt» pensiju sistēmu, Voļskis atbildēja, ka tā ir nosacīti «vieglā» nauda. Arī Latvijā pašreizējais otrā pensiju līmeņa dalībnieku uzkrājums ir gandrīz deviņi miljardi eiro. Taču politiķiem ir jāsaprot, ka šī nauda ir nākusi caur obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Jau vēstīts, ka Latvijā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likme viena procentpunkta apmērā ir pārnesta no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, samazinot iemaksu likmi otrajā līmenī no 6% līdz 5%.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Attiecīgi pensiju otrajam un trešajam līmenim nākotnē ir jāmazina spiediens uz pensijām, kad sliktās demogrāfiskās situācijas dēļ būs mazāk strādājošo, kuru sociālos maksājumus varēs atvēlēt tā laika pensionāru pensijām.

Latvija regulāri ir atkāpusies no pensiju reformas sākumā iecerēto iemaksu apjoma fondēto pensiju sistēmā. Ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija nosacījums, ka līdz 2010.gadam iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pakāpeniski palielināsies, 2010.gadā sasniedzot pusi no sociālajām iemaksām jeb 10% likmi, otrus 10% atstājot pirmajam pensiju līmenim.

Tomēr, sākoties finanšu krīzei un samazinoties valsts budžeta ieņēmumiem, 2008.gadā sasniegtā 8% iemaksu likme atkal atgriezās pie 2001.gada sākumpunkta — 2% -, priekšroku dodot pirmajam pensiju līmenim. Pēc tam iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pamazām tika pacelts līdz 6%, bet tā arī nav atgriezies ne pie iepriekš sasniegtajiem 8%, ne reformas sākumā paredzētajiem 10%. No šā gada iemaksas samazinātas līdz 5%.