Eiropas Komisija piešķirs 295,5 miljonus eiro «Rail Baltica» turpināšanai Baltijā

EK pārstāvniecība Latvijā aģentūru LETA informēja, ka EK ir atlasījusi 94 transporta projektus, kas ES dotācijās saņems kopumā gandrīz 2,8 miljardus eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

EK vēl ir jāpieņem oficiāls atlases lēmums, pēc kura Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra sāks gatavot dotāciju līgumus izvēlētajiem projektiem. Līgumus plānots noslēgt līdz 2025.gada oktobrim, teikts EK mājaslapā.

Tostarp dzelzceļa transporta projekti šajā projektu uzsaukumā saņems lielāko finansējuma daļu jeb 77% no kopējā finansējuma. Šie ieguldījumi tiks novirzīti būtiskiem infrastruktūras uzlabojumiem TEN-T pamattīklā un paplašinātajos tīklos, jo īpaši valstīs, kuras var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu.

Iestādē norāda, ka starp šiem projektiem ir «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas izbūve Baltijas reģionā un Polijā, kā arī infrastruktūras uzlabojumi Grieķijā un Slovākijā. Ātrgaitas dzelzceļa līnijas tiks izbūvētas arī Čehijā un Polijā.

Turklāt 46 projekti 11 dalībvalstīs, tostarp Austrijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā un Zviedrijā, ļaus vilcienus un sliežu ceļus iekļaut Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā (ERTMS), uzlabojot dzelzceļa drošību un sadarbspēju pāri robežām, norāda EK pārstāvniecība Latvijā.

Jau ziņots, ka Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail» janvāra beigās iesniedza Baltijas valstu «Rail Baltica» projekta pieteikumu jaunākajam EISI uzsaukumam kopumā vairāk nekā 325 miljonu eiro apmērā.

Projekta uzsaukumā Latvijā finansējums tika pieteikts «Rail Baltica» pamattrases dienvidu posmam virzienā no Lietuvas robežas līdz Salaspilij nākamajai būvniecības fāzei, kas ietver 14,2 kilometru dzelzceļa uzbēruma būvniecību. Papildu pieteikums ietvēra «Rail Baltica» elektrifikācijas tehniskā projekta pirmo fāzi posmā no Latvijas-Lietuvas robežas līdz Upeslejām, kā arī projekta ieviešanas atbalsta pasākumus.

Tika paredzēts, ka Lietuvā darbi tiks koncentrēti uz vairākiem stratēģiskiem elementiem, tostarp trim būvēm Kauņas mezgla dzelzceļa pamattrases posmā, kā arī pilna apjoma elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādi no Latvijas robežas līdz Polijas robežai, reģionālo staciju projektēšanu un izpildprojektēšanas pakalpojumiem. Plānā ietilpst arī zemes iegāde 30% posma starp Polijas robežu un Kauņas pilsētas mezglu.

Savukārt Igaunijā pieteikums ietvēra 10,1 kilometra gara divsliežu ceļa uzbēruma būvniecību posmā no Kerplas līdz Seljai, ietverot dzelzceļa apakšstruktūras un inženierbūvju būvdarbus.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.