Dombrava aģentūrai LETA pauda, ka svarīgākais esošajā situācijā ir panākt vardarbības pārtraukšanu un sabiedrības vēlmju respektēšanu, savukārt tas, kādā veidā tas būtu panākams no rietumvalstu puses, gan ir diskusijas jautājums.
Viņš pastāstīja, ka tiek diskutēts par vairākiem variantiem, piemēram, personalizētām sankcijām pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām, ekonomiskām sankcijām pret Baltkrieviju kā tādu, vēlēšanu rezultātu neatzīšanu.
«Tās visas ir versijas, bet primārā versija saglabājas pašas Baltkrievijas tautas rokās. Par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu viena lieta ir lēmums, ko var pieņemt visas pārējās Eiropas valstis, bet otra — kāda situācija izveidosies pašā Baltkrievijā pēc tam — vai amatā paliks esošais prezidents, kas notikšot neatkarīgi no tā, ko Eiropas Savienība (ES) nolems. Tas drīzāk ir jautājums par to, kādi ir tālākie soļi, ja ES neatzīst vēlēšanas,» teica politiķis.
Viņaprāt, arī Latvija nebūtu liela ieguvēja no ekonomisko sankciju ieviešanas pret kaimiņvalsti, jo tas skars arī Latvijas ekonomiku.
«Nezinu, vai Baltkrievijas tauta no tā būs ieguvēja, ja reālas pārmaiņas nenotiks, bet ekonomiskās sankcijas strādās, tāpēc rūpīgi jāvērtē katrs turpmākais solis. Jāatceras, ka Baltkrievija ir valsts, ko Krievija uzskata par savu interešu sfēru, tāpēc jebkuri mēģinājumi izolēt Baltkrieviju no pārējās Eiropas to dzīs dziļos Krievijas apskāviens,» prognozēja Dombrava.
Kā ziņots, ņemot vērā, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu, mikroblogošanas vietnē «Twitter» paziņojis Rinkēvičs.
Par šādu Latvijas pozīciju ministrs informēs piektdien gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē.
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien slēgtā sēdē plkst.9 plāno spriest par Latvijas nacionālo pozīciju šai sanāksmei.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mikroblogošanas vietnē «Twitter» paziņojis, ka pirmdien, 17.augustā, plkst.10 sasaucis valdības ārkārtas sēdi par situāciju Baltkrievijā. Ministru kabinets uzklausīs Rinkēviča ziņojumu un lems par turpmāko rīcību, norāda premjers, piebilstot, ka Latvija atbalsta Baltkrievijas sabiedrības vēlmi dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī.
ES ārlietu ministriem sestdien būs ārkārtas sēde, lai izskatītu situāciju Baltkrievijā, Libānā un Vidusjūras austrumos, trešdien paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs.
ES norāda, ka nopietnu pamatu bažām rada situācija Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās atbilstoši oficiālajiem datiem uz sesto pilnvaru termiņu pārvēlēts Aleksandrs Lukašenko, ko opozīcija noraida.
ES otrdien paziņoja, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.
Borreljs, otrdien nākot klajā ar paziņojumu visu 27 ES dalībvalstu vārdā, pavēstīja, ka ES izvērtēs savas attiecības ar Baltkrieviju, un, iespējams, «īstenos pasākumus pret tiem, kas atbildīgi par vardarbību, nepamatotajām aizturēšanām un vēlēšanu noteikumu falsificēšanu».
Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska — 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti. Opozīcija uzstāj, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.
Pēc vēlēšanām Baltkrievijā izcēlušies protesti pret Lukašenko, kas izvērtušies sadursmēs ar drošības spēkiem. Vismaz viens cilvēks ir gājis bojā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.