Lai novilcinātu tiesas procesu, Gaņijevs izmantoja savas tiesības un pieprasīja azerbaidžāņu valodas tulku. Kaut arī lietā bija izziņa no Krievijas tiesas, ka tur process noticis krievu valodā bez jebkādām problēmām, lai šo tulku atrastu, tā laika tieslietu ministrs Valdis Birkavs bija spiests pat vērsties pēc palīdzības Azerbaidžānas kultūras biedrībā.
Prokurors Edvīns Piliksers pieprasīja Volovikam mūža ieslodzījumu un Gaņijevam divdesmit gadus cietumā.
Reizē ar šiem noziegumiem Gaņijevs vēl tika notiesāts par sistemātisku savas sievasmātes piekaušanu, ko viņš bija izdarījis sešas reizes trīs mēnešu laikā. Voloviks vēl tika atzīts par vainīgu savulaik izraisītā autoavārijā. Kaut arī prokurors Edvīns Piliksers pieprasīja Volovikam mūža ieslodzījumu un Gaņijevam divdesmit gadus cietumā, tiesa viņiem abiem 2000. gada 23. novembrī piesprieda relatīvi maigu cietumsodu – tikai piecpadsmit gadus. Tikpat jau iepriekš bija saņēmis arī Berezins. Tiesa apmierināja arī uzņēmuma civilprasību par zaudējumu atlīdzināšanu 17 000 latu apmērā.
Tiesnese Olga Putāne piesprieda nežēlīgajiem bandītiem relatīvi maigu cietumsodu – piecpadsmit gadus.
Abi notiesātie gan nerimās un pārsūdzībā Augstākajai tiesai pieprasīja apžēlošanu, apgalvojot, ka ir jau notiesāti Dagestānā un Latvijā to vairs nedrīkstētu darīt. Tomēr spriedums tika atstāts negrozīts.
Šā raksta autors savulaik mēģināja abus notiesātos intervēt, taču Gaņijevs un Voloviks no tā kategoriski atteicās. Viņu ieslodzījuma termiņš beidzās 2012. gadā, un vairāk par viņiem nekas nav dzirdēts. Visticamāk, Gaņijevs pēc soda izciešanas devās uz dzimteni, bet kāds Valērijs Voloviks ir miris 2024. gadā. Kā vienīgais šajā lietā neatbildētais jautājums palika tā arī policijas neatrastais, uzbrukuma laikā izmantotais Kalašņikova automāts.
Kārlis Seržants, Jauns&Privāts.
Foto: A.F.I. arhīvs
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.