Interesanti, ka pirmais no grimēšanās mēģinājumiem ar Majevska piedalīšanos notika 17. vidusskolas telpās jau aprīlī. Pēc rūpīgas sevis apskates spogulī paveiktā darba kvalitāte noziedzniekus tomēr neapmierināja, tādēļ Majevskis piedāvājis citu variantu. Viņam esot zināma vieta Pēterburgā, kur varot nopirkt labas parūkas, ūsas un bārdas. Viņam šādam pirkumam izsniedza 250 dolārus, un drīz vien jaunie atribūti bija klāt.
Izmantojot iegādāto izejmateriālu, notika vēl viens grimēšanās mēģinājums, kas tad arī atzīts par pietiekami labu. Majevskim pieteikts ierasties ar maskēšanās atribūtiem norādītajā vietā pēc pirmā izsaukuma, apsolot par to simt dolāru, ko viņš arī izpildīja. Jāatzīmē, ka Majevskis tika atklāts un notverts vēl pirms pārējiem noziedzniekiem un par palīdzību nozieguma izdarīšanā notiesāts jau 1995. gadā, saņemot divarpus gadu cietumsoda.
Vēl kāds pieminēšanas vērts fakts. 30. maijā Vecmīlgrāvī pie veikala Vētra notika pat tiem laikiem ārkārtējs gadījums. Tur esošajā kafejnīcā, kurā parasti apspriedes rīkoja viens no Rīgas noziedzīgajiem grupējumiem, pa logu tika iemesta rokas granāta un atskanēja arī vairākas automāta kārtas. Apšaudē gāja bojā cilvēki, taču izmeklēšanā vainīgos atrast neizdevās. Jau pēc notikumiem ar Latvijas bērzu policijai bija versija, ka notikušais, iespējams, ir Volovika grupas roku darbs un tas sarīkots kā bandas dalībnieku rīcības pārbaude ekstremālos apstākļos.
Savs cilvēks uzņēmumā
Beidzot nozieguma izdarīšanai viss bija sagatavots un atlika tikai nolūkot atbilstošu objektu. Šāda izdevība arī drīz parādījās. 1993. gada maijā Voloviks no sava paziņas, uzņēmuma Latvijas bērzs darbinieka Sergeja Hivicka uzzināja, ka parasti algas dienā katru mēnesi uz rūpnīcu ved aptuveni 60 000 dolāru. Pārvadāšana notiek ar parastu mikroautobusu, tajā atrodas tikai šoferis, grāmatvede un kasiere. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ liktenīgajā dienā automobilī, pārkāpjot instrukciju, atradās arī grāmatvedes mazmeita.
Voloviks Hivickim piedāvāja iesaistīties bandā – gan apsolot, ka viņa darbība aprobežotos tikai ar informēšanu par telpu izvietojumu, naudas atvešanas dienu un laiku. Hivickis tam ātri piekrita, taču, kā vēlāk pats izmeklēšanā teica – tikai ar noteikumu, ka neviens netiks nogalināts. Voloviks arī visai labprāt to esot apsolījis.
Izmeklēšanā atklājās, ka Hivickis pats bijis par mata tiesu no nāves,
jo vēlāk, kad izrādījās, ka nolaupītā naudas summa ir krietni mazāka, nekā cerēts, bandīti esot apsprieduši iespēju neprecīzo informatoru likvidēt.
Tomēr tas netika izdarīts, un pēc uzbrukuma Hivickis par līdzdalību saņēma 900 dolāru, bet pēc tiesas sprieduma 1995. gadā – sešu gadu cietumsodu.
Tā nu 8. jūnija rītā, saņemot no Hivicka telefona zvanu, ka algas izmaksa Latvijas bērzā notiks paredzētajā dienā, Voloviks izsauca uz savu dzīvokli grimētāju Majevski, un viņš četriem noziedzniekiem pārveidoja izskatu. Turpat notika arī ieroču sadale – Voloviks izvēlējās automātu, pārējie saņēma pistoles – Eižvērtiņš Walther, Berezins TT, bet jaunpienākušais ceturtais dalībnieks Aļiks Gaņijevs Parabellum.
