Līdz cietumam aiztirgojās. Bijušais Daugavpils mērs Eigims galīgi zaudējis kukuļņemšanas lietā

Pēdējo mēģinājumu apstrīdēt spriedumu veica bijušā mēra aizstāvis. Tomēr 30. septembrī Augstākā tiesa noraidīja kasācijas sūdzību, nekonstatējot pamatu apelācijas instances sprieduma atcelšanai.

Tādējādi vairākus gadus ilgušais kriminālprocess par kukuļa pieprasīšanu saistībā ar pašvaldības iepirkumu noslēdzies ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu. Eigimam piespriests pusotra gada cietumsods, naudas sods un daļēja mantas konfiskācija. Sākotnēji viņam bija piespriesti trīs gadi cietumā.

Lietas aizsākumi meklējami 2018. gadā. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iegūto informāciju toreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs pieprasījis vismaz 10 000 eiro kukuli par atbalstu uzņēmējam pašvaldības iepirkumā.

Runa bija par izglītības iestādes pārbūvi Parādes ielā 7. Konkursā, kurā piedalījās četri pretendenti, uzvarēja uzņēmums «Modus Būve». Līguma vērtība, ieskaitot PVN, sasniedza 2 730 347 eiro.

2022. gada aprīlī pirmās instances tiesa piesprieda Eigimam trīs gadus reālas brīvības atņemšanas. Aizstāvība spriedumu pārsūdzēja, un tiesvedība turpinājās.

2025. gada jūnijā Rīgas apgabaltiesa sodu samazināja uz pusi. Iemesls bija kriminālprocesa pabeigšanas saprātīgā termiņā prasības neievērošana. Trīs gadu vietā bijušajam mēram noteica vienu gadu un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Papildus cietumsodam galīgais sods paredz 2220 eiro naudas sodu un daļēju mantas konfiskāciju, tostarp konfiscējot transportlīdzekli un autovedēja piekabi. Eigimam arī uz vienu gadu atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kā arī noteikta probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Tajā pašā lietā uzņēmējam Jānim Sprūgam apelācijas instances tiesa noteica probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Savukārt uzņēmumam «Modus Būve» piemērotā naudas piedziņa tika samazināta līdz 14 800 eiro.

Kasācijas sūdzībā Eigima aizstāvība izvirzīja arī jautājumu par nevainīguma prezumpcijas ievērošanu. Augstākā tiesa paskaidroja, ka aizstāvības iesniegto dokumentu atzīšana par nepietiekamiem apsūdzības atspēkošanai pati par sevi nenozīmē šā principa pārkāpumu. Būtiski ir tas, lai vainu pamatotu apsūdzību apstiprinoši pierādījumi un aizstāvības argumenti būtu pienācīgi izvērtēti.

Iepriekš Rihards Eigims noliedza apsūdzības kukuļa pieprasīšanā un saistīja kriminālvajāšanu ar politiskiem apstākļiem. Taču tagad tiesvedība ir noslēgusies un notiesājošais spriedums stājies likumīgā spēkā.