1993. gada 11. janvāra vakarā Mobilā policijas pulka vienība sešu cilvēku sastāvā patrulēja Vecmīlgrāvī. Policistu uzmanību piesaistīja aizdomīgi izskata vīrietis, un viņam palūdza uzrādīt dokumentus. Tas bija Valērijs Voloviks, kurš uzvedās visai nervozi, tāpēc tika nolemts pārbaudīt arī vīrieša personīgās mantas. Viņa kabatās policisti atrada divas granātas un uz karstām pēdām kopā ar Voloviku devās arī uz viņa dzīvesvietu, kur atrada pneimatisko pistoli un vairākus desmitus patronu.
Voloviku aizturēja un nogādāja policijas nodaļā. Saprotot, ar ko tas var beigties, noziedznieks apmaiņā pret savu atbrīvošanu piedāvāja vada komandierim Bikovam samaksāt vienu tūkstoti dolāru. Apspriedies ar saviem padotajiem Jegorovu un Gabeli, Bikovs piedāvājumu pieņēma un Voloviku atlaida, pat atdodot viņam vienu no konfiscētajām granātām, bet pārējo atrasto bruņojumu pērkamie policisti piekrita atdot pēc naudas saņemšanas.
Tikšanos sarunāja pēc dažām dienām, taču Voloviks alkatīgos policistus apspēlēja un uz tikšanos neatnāca viens.
Viņš par notikušo bija informējis citus policijas darbiniekus, iestāstot tiem, ka šie ieroči viņam ir piespēlēti un viņu kolēģi nodarbojas ar prastu naudas izspiešana. Rezultātā kolēģi negodīgos patruļniekus aizturēja, bet Voloviku no kriminālatbildības atbrīvoja kā cietušu no policijas negodīgas rīcības. Gandrīz vai neticami, ka tā varēja notikt, kaut vai ņemot vērā Volovika iepriekšējo biogrāfiju.
Nopietna gatavošanās
Ironiski, ka 10 000 dolāru no seifos nozagtā Voloviks ieguldīja apdrošināšanas firmā SAMS, un nevienam pat neradās jautājumi – vēlāk saņemtā darbavietas izziņa liecināja, ka viņa vidējā darba alga bijusi 24 lati mēnesī.
Visu šo darbību rezultātā jau 1993. gada martā banda varēja sākt gatavoties nopietnu noziegumu plānošanai, un kopsapulcē izlemts, ka jāveic bruņots uzbrukums ar iespējami lielāku laupījumu, kas vismaz kādu laiku ļaus padzīvot bez problēmām. Tika arī nolemts, ka nozieguma laikā netiks izmantotas no tāluma pamanāmas, uzkrītošas maskas, bet gan kvalitatīva grimēšanās, jo tas varētu dot iespēju bez apkārtējo aizdomām pietuvoties uzbrukuma objektam. Voloviks ar savas bijušās sievas palīdzību atrada grima mākslinieku Andreju Majevski, kuram tika pavēstīts izdomāts stāsts par piedalīšanos superslepenā policijas operācijā pret organizēto noziedzību.
Vienlaikus bija izdomāts gan bandas dalībnieku alibi, gan attaisnojums, kāpēc Berezina lietošanā esošā automašīna atradusies nozieguma vietā. Pēc leģendas tā būs nozagta, un par zādzības faktu policijā iesniegumu uzrakstīs uzreiz pēc laupīšanas.
