Braže: Latvijai ciešāk jāintegrē militārās, civilās, valsts un biznesa iespējas valsts drošībai

Runājot par Latvijas prioritātēm, ministre norādīja, ka tās nav mainījušās — būtiska ir valsts drošība, labklājība un izaugsme, kā arī Latvijas cilvēku zināšanu un spēju izmantošana. Braže uzsvēra arī izglītības sistēmas nozīmi, lai Latvijas iedzīvotāji spētu konkurēt pasaulē un ārvalstīs iegūtās zināšanas un pieredzi vēlāk varētu izmantot Latvijas attīstībai.

Ārlietu ministre akcentēja, ka drošības jomā Latvija ir pieņēmusi lēmumu turpmāk aizsardzībai novirzīt vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Braže atzina, ka tik liels aizsardzības finansējums rada spiedienu uz citām tautsaimniecības nozarēm, tomēr pašreizējos drošības apstākļos tas ir nepieciešams un tas nes atdevi industrijas attīstībai.

Pēc ministres paustā, Latvija aizvadīto gadu laikā ir attīstījusi gan tradicionālās militārās spējas, tostarp munīcijas un artilērijas nodrošinājumu, gan arvien vairāk izmanto tehnoloģiskos risinājumus. Tajā pašā laikā Braže atzina, ka Latvijas aizsardzības spēju attīstībā vēl nepieciešams turpmāks darbs.

Atsaucoties uz nedēļas sākumā aizvadīto vizīti Ukrainā, Braže uzsvēra, ka Ukrainas pieredze parāda militārā, civilā, privātā un valsts sektora sadarbības nozīmi. Viņa vērtēja, ka ukraiņi kara laikā spējuši integrēt šīs jomas, lai efektīvāk reaģētu uz apdraudējumu, un arī Latvijai būtu jāvirzās uz šādu ciešāku sadarbību. Ārlietu ministre norādīja, ka Latvija strādā ar mērķi, lai šīs spējas nekad nebūtu jāizmanto tādos apstākļos kā Ukrainai. Viņasprāt, šajā kontekstā būtiska ir arī sadarbība ar aizsardzības industriju, praktiskie iepirkumi un dažādu valsts rīcībā esošo instrumentu savstarpēja koordinēšana.

Braže atzīmēja, ka viena no Ukrainas būtiskākajām vajadzībām joprojām ir pretgaisa aizsardzība, savukārt pirms ziemas būtiska prioritāte ir enerģētikas sektora un kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Viņa uzsvēra, ka ārpolitikā Latvijai jāizmanto tiesiskie, diplomātiskie, informatīvie un citi instrumenti, lai mazinātu Krievijas ietekmi, atbalstītu Ukrainu un veicinātu Krievijas starptautisko izolāciju.

Ārlietu ministre pieminēja arī Latvijas darbu ANO Drošības padomē, kur Latvija regulāri aktualizē Krievijas agresiju pret Ukrainu. Bražes ieskatā regulāra faktu apkopošana un Krievijas rīcības izgaismošana palīdz uzturēt starptautiskās sabiedrības uzmanību un rada pamatu turpmākiem politiskajiem lēmumiem. Viens no nākamajiem jautājumiem, kam Latvija vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību, ir Krievijas kara ietekme uz pasaules pārtikas drošību.

Viņa skaidroja, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainas ostām, transporta un citai infrastruktūrai apgrūtina Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportu un var ietekmēt pārtikas pieejamību un cenas citviet pasaulē, īpaši Āfrikas un Āzijas valstīs.

«Pārtikas pieejamība Āzijā un Āfrikā būs reālā cena, ko pasaule maksās par Krievijas karu,» sacīja ārlietu ministre.

Runājot par transatlantiskajām attiecībām, Braže atzina, ka Latvijas interesēs ir saglabāt NATO vienotību, jo no domstarpībām starp sabiedrotajiem visvairāk iegūtu Krievija. Viņa teica, ka Latvija turpina strādāt ar visiem sabiedrotajiem, lai nostiprinātu to klātbūtni reģionā un vienotību lēmumu pieņemšanā.

Ārlietu ministre klāstīja, ka Ziemeļamerika Latvijas ārpolitikā nenozīmē tikai ASV. Īpaši nozīmīga ir arī Kanāda, kas ir viena no Latvijas būtiskākajām sabiedrotajām drošības jomā un veikusi ievērojamus ieguldījumus Latvijā. Viņa arī norādīja, ka ir jāmeklē efektīvākie modeļi Latvijas un Kanādas ekonomiskās sadarbības stiprināšanai.

Braže informēja arī par ieceri izveidot Aizsardzības, drošības un noturības banku, kuras veidošanā līdz ar Kanādu iesaistījušās vēl astoņas valstis, arī Latvija. Bankas mērķis būtu uzlabot finansējuma pieejamību aizsardzības un divējāda lietojuma uzņēmumiem, kuriem komercfinansējumu nereti ir grūtāk piesaistīt.

Runājot par Krievijas hibrīdajiem apdraudējumiem, ārlietu ministre sacīja, ka daļa Krievijas aktivitāšu notiek vidē, kuru ir sarežģīti pārraudzīt, tostarp slēgtās saziņas grupās un dažādās tiešsaistes platformās. Tādēļ, pēc ministres paustā, būtiska ir sadarbība un informācijas apmaiņa starp valstīm, kuras saskārušās ar līdzīgiem apdraudējumiem.

Savukārt sankciju politikas jomā, kā uzsvēra ārlietu ministre, Latvija cenšas panākt, lai sankcijas būtu vērstas ne tikai pret atsevišķiem uzņēmumiem, bet pret karu atbalstošo ekosistēmu un starpnieku tīkliem, kas palīdz Krievijai apiet noteiktos ierobežojumus. Viņa atzīmēja, ka Latvija šajā darbā sadarbojas ne tikai ar Eiropas Savienības valstīm, bet cenšas iesaistīt arī Kanādu, Lielbritāniju un partnerus Āzijā.

Braže arī uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut Krievijas kara starptautisku normalizēšanu un leģitimizēšanu. Viņa atzīmēja, ka Krievija cenšas panākt savu pārstāvju ievēlēšanu starptautiskajās organizācijās un piedalīties dažādos starptautiskos pasākumos. Ārlietu ministres ieskatā Krievijas kā agresorvalsts dalības normalizēšana starptautiskajos pasākumos rada risku normalizēt arī tās sākto karu pret Ukrainu.

Runājot par attīstības sadarbības projektiem, Braže akcentēja, ka Latvija arvien vairāk cenšas savam finansējumam piesaistīt arī citu valstu līdzekļus, tādējādi palielinot projektu apjomu un nodrošinot to ilgāku darbību. Kā piemērus ārlietu ministre pieminēja Ukrainas karavīru rehabilitāciju un palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm Ukrainā, kur Latvijas īstenotajām iniciatīvām tiek piesaistīts arī citu valstu līdzfinansējums.

Ministre pieskārās arī Latvijas zinātnes un inovāciju politikai, norādot uz pieņemto regulējumu, kura mērķis ir veicināt valsts zinātniskajās institūcijās radīto izgudrojumu un zināšanu komercializāciju. Braže pauda cerību, ka šis regulējums ļaus efektīvāk izmantot Latvijas zinātnieku darba rezultātus un radīt no tiem ekonomisku pienesumu valstij.

Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka starptautiski ir vairāk jāstāsta par Latvijas paveikto, tostarp izglītības reformām, mazākumtautību atbalstu un nevalstiskā sektora darbību.

Jau rakstīts, ka viena no šī gada foruma vadošajām tēmām bija izvēlēta «Demokrātiskās vērtības globālo izaicinājumu laikā — vēlēšanas, demokrātija un informatīvās telpas drošība». Diskusijā eksperti pievērsās vārda brīvības, sabiedrības noturības un informatīvās telpas drošības tematikai gaidāmo 15. Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Savukārt foruma otrā tēma bija veltīta vienai no Latvijas ārpolitikas darbības prioritātēm — cilvēkiem. Paneļdiskusijā «Starptautiskā pieredze — pievienotā vērtība darbam Latvijā» pārrunātas starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu iespējas turpināt vai veidot savu profesionālo karjeru darbā Latvijā.

Forumā piedalījās Latvijas izcelsmes profesionāļi, kuri strādā ANO, Eiropas Savienības institūcijās, NATO, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un citās starptautiskajās struktūrās.

Ārlietu ministrija iepriekš uzsvēra, ka pasākuma mērķis ir stiprināt starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu saikni ar Latviju, veicināt pieredzes apmaiņu un sekmēt Latvijas nacionālo interešu pārstāvību starptautiskajā vidē.