Atjaunota mobilās lietotnes «LVM GEO» darbība

Kompānijā norāda, ka pēc rūpīgiem atjaunošanas darbiem atkal ir pieejama «LVM GEO» mobilā lietotne un karšu pārlūks.

«Lietotnēs atkal pieejams plašs klāsts ar fona kartēm, kā arī informācija par meža nogabaliem, LVM meža ceļiem un tūrisma vietām. Tāpat pieejama Valsts zemes dienesta kadastra karte un citi lietotāju iecienīti informācijas avoti,» teikts kompānijas paziņojumā.

LETA jau vēstīja, ka šogad 22. jūnijā LVM informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra piedzīvoja kiberuzbrukumu. Pēc uzbrukuma drošības apsvērumu dēļ tika atslēgtas un nebija pieejamas LVM uzturētās ārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas — «LVM GEO», karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne «Mednis». Tāpat tika atslēgtas vairākas LVM iekšējās sistēmas, kas nodrošina uzņēmuma informācijas apmaiņu ar LVM pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma klientiem.

Atbildību par kiberuzbrukumu LVM uzņēmies ārvalstu izspiedējvīrusu jeb «ransomware» grupējums. Saistībā ar incidentu Valsts policija sākusi kriminālprocesu, bet kiberincidenta apstākļu skaidrošanā iesaistījusies arī institūcija «Cert.lv».

Zināms, ka hakeris LVM sistēmā bija iekļuvis jau 11. jūnijā, bet reālas darbības sāka veikt naktī no 22. jūnija uz 23. jūniju.

Iepriekš «Cert.lv» aģentūrai LETA norādīja, ka uzbrucējs nopludinājis 44 gigabaitus no LVM kiberuzbrukumā iegūtajiem datiem, bet uzbrukumā potenciāli iegūto datu apjoms, visticamāk, ir lielāks. Institūcijā norādīja, ka lielāko daļu informācijas datu noplūdē veido iekšējie dokumenti, e-pastu sarakstes un pielikumi, LVM biznesa IT projektu koda repozitorijs, dažādu sistēmu sertifikāti un atslēgas, kā arī lietotāju paroles un lietotāju paroļu jaucējfunkciju vērtības.

Kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš iepriekš publiski pauda, ka sazinājies ar personu vai grupējumu, kas uzņēmies atbildību par uzbrukumu LVM, un noskaidrojis iespējamo izpirkuma maksas apmēru. Pēc viņa sniegtās informācijas uzbrucēji par datu atšifrēšanu vēlējušies saņemt 0,1% no uzņēmuma gada ieņēmumiem jeb vairāk nekā 600 000 eiro.

LVM aģentūrai LETA apliecināja, ka neviens nav vērsies pie uzņēmuma ar prasību maksāt izpirkuma maksu. Uzņēmums arī uzsvēra, ka pat šādas prasības gadījumā izpirkuma maksa netiktu maksāta.

LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% — līdz 206,73 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.