Rinkēvičs: Tieši militāri draudi no Krievijas nav novērojami, taču sabiedrībai jābūt modrai

Viņš akcentēja, ka NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis regulāri apmainās ar dažāda veida informāciju, arī analītisko un izlūkinformāciju. Pēc Valsts prezidenta paustā, tieši militāri draudi nav novērojami, taču nav izslēgtas kādas hibrīdoperācijas, no kurām viena uz Latvijas un Baltkrievijas robežas notiek kopš 2021. gada.

Rinkēvičs uzsvēra, ka nevar izslēgt arī dažāda veida sabotāžas aktus, tāpēc sabiedrībai vajadzētu būt modrai un pievērst uzmanību, iespējams, kādām aizdomīgām aktivitātēm. Valsts prezidents apliecināja, ka drošības iestādes strādā arī ar sabiedrotajiem un analizē informāciju, turklāt daudzas lietas jau ir novērstas.

«Ņemot vērā to, ka Krievija ir iestrēgusi Ukrainā un ir neprognozējama, austrumflanga valstis pievērš pastiprinātu uzmanību dažāda veida signāliem un turpina darīt visu, lai nodrošinātu drošību,» sacīja Rinkēvičs.

Pēdējo nedēļu laikā vairākas Baltijas valstu un citu reģiona valstu amatpersonas ir izteikušās, ka Krievija ir iestigusi karā Ukrainā, tāpēc palielinās draudi, ka tā varētu avantūriski meklēt veiksmi un vērsties pret kādu NATO austrumu reģiona valsti.

Runājot par Latvijas gatavību reaģēt uz iespējamajām provokācijām un hibrīduzbrukumiem, Valsts prezidents atzīmēja, ka gan valsts drošības iestādes, gan iekšlietu un aizsardzības sistēma kopumā pastāvīgi analizē situācijas attīstību.

Rinkēvičs uzsvēra, ka valsts augstākās amatpersonas regulāri saņem informāciju no iestādēm par dažāda veida lietām, pie kurām tiek ne tikai strādāts, bet kur arī ir konkrēti rezultāti.

Valsts prezidents klāstīja, ka brīdī, kad ir iespējams par to informēt sabiedrību, proti, kad ir konkrētas apsūdzības un aizturēšanas, sabiedrība tiek par to informēta, taču, ņemot vērā šī darba specifiku, ne vienmēr to var izdarīt.

«Vai mēs varam visu uzminēt un būt uz visu gatavi? Nē, tas ir godīgi jāpasaka, tāpēc jau tā ir «pelēkā zona»,» sacīja Rinkēvičs.

Valsts prezidents akcentēja, ka pēdējā laikā daudz tiek par šiem jautājumiem runāts, jo ik pa laikam tiek aktualizēta informācija, kura ne vienmēr tiek apstiprināta, turklāt situācija radikāli mainās — vieni vai otri jautājumi, kas bijuši aktuāli pirms pāris mēnešiem, savu aktualitāti ir zaudējuši, bet parādās kādi jauni izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēra, ka augstu novērtē drošības iestāžu, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un citu iestāžu darbu. Tāpat viņš aicina sabiedrību ar izpratni izturēties pret to, ka ne visu informāciju var sniegt uzreiz.

«Kopumā drošība nekad nebūs rezultāts, drošība ir pastāvīgi mainīgs process un simtprocentīgi izķert pilnīgi visu nav iespējams. Domāju, ka mēs darbojamies adekvāti, bet katru dienu nāk klāt kaut kas jauns,» sacīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs pieminēja, ka trešdien Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē plānots uzklausīt valsts drošības iestāžu informāciju, kā arī informāciju par vēlēšanu drošību un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī rīcību, ja gaisa trauksmes vai citu iemeslu dēļ kāds vai vairāki iecirkņi «nevarēs īstenot vēlēšanu gribu». Kā uzsvēra Rinkēvičs, Saeimā ir arī attiecīgs likumprojekts.

Valsts prezidents klāstīja, ka NDP sēdē plānots kompleksi runāt par vēlēšanām — ne tikai par informācijas sistēmām, bet arī par kopējo nodrošinājumu. Gaidāms, ka sēdē pievērsīsies arī jautājumu lokam, kas skar kiberaizsardzību un kiberdrošību, ņemot vērā Jāņu laikā notikušo AS «Latvijas valsts meži» (LVM) incidentu.

Jau rakstīts, ka hakeris LVM sistēmā bija iekļuvis 11. jūnijā, bet reālas darbības sāka veikt naktī no 22. jūnija uz 23. jūniju. Iepriekš kiberincidentu novēršanas institūcija «Cert.lv» aģentūrai LETA norādīja, ka uzbrucējs nopludinājis 44 gigabaitus no LVM kiberuzbrukumā iegūtajiem datiem, bet uzbrukumā potenciāli iegūto datu apjoms, visticamāk, ir lielāks.