Senioru apvienība mudina sekot Lietuvas piemēram un rosina LM izstrādāt atsevišķu «Senioru likumu»

LSKA aicina LM sākt Senioru likuma izstrādi, uzsverot, ka visaptverošs regulējums būtu nepieciešams gados vecāku cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Biedrībā norāda, ka Lietuvā ir pieņemts un izsludināts Vecāka gadagājuma cilvēku politikas pamatlikums, kura mērķis ir radīt apstākļus cienīgai, aktīvai un veselīgai novecošanai. Likuma lielākā daļa stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet atsevišķas normas par valsts programmu un pašvaldību senioru padomēm — 2027. gada 1. jūlijā.

Lietuvas likums paredz, ka cilvēkiem arī vecākā vecumā jābūt iespējai piedalīties profesionālajā, ekonomiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, vienlaikus saņemot pieejamu un savām vajadzībām atbilstošu palīdzību un aprūpi.

Likumā definētas 12 senioru politikas jomas, sākot no izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības līdz digitālajai attīstībai un sabiedrības informēšanai. Tajā arī paredzēts saglabāt alternatīvas digitālajiem pakalpojumiem, lai valsts un pašvaldību pakalpojumi netiktu pilnībā pārcelti internetā. Regulējumā ietverta arī senioru aizsardzība pret vardarbību, finanšu krāpšanu un diskrimināciju, kā arī paredzēts risināt publiskās vides pieejamības jautājumus.

Lietuvas likumā vecāka gadagājuma cilvēks definēts kā persona, kura sasniegusi 60 gadu vecumu. LSKA priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja uzsver, ka tā ir būtiska atšķirība no Latvijas, kur normatīvajos aktos nav vienotas juridiskas seniora definīcijas.

Latvijā senioru tiesiskais regulējums, pēc LSKA paustā, ir plašs, taču sadrumstalots. Normatīvajos aktos parasti tiek runāts par pensijas vecumu sasniegušām personām, vecuma pensijas saņēmējiem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem vai citām konkrētām grupām. LSKA norāda, ka Latvijā seniors dažādos nozaru likumos galvenokārt tiek aplūkots kā pensionārs, pacients, sociālā dienesta klients vai strādājoša pensijas vecuma persona, bet valstī neesot vienotas senioru politikas un koordinētas tās īstenošanas sistēmas.

Lietuvas likums paredz arī pie valdības izveidot Vecāka gadagājuma cilvēku lietu padomi. Tajā vienlīdzīgi būs jāpārstāv valsts un pašvaldību institūcijas, akadēmiskā vide, senioru organizācijas un organizācijas, kuras strādā ar senioriem. Padomei būs jāvērtē senioru dzīves kvalitāte, jāsniedz priekšlikumi valdībai un ministrijām, jāuzrauga politikas īstenošana un jāierosina pētījumi.

Biedrības struktūrvienības «Senioru saeima» izstrādātie priekšlikumi Senioru likumam pērn, 25. februārī, tika nodoti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. LSKA pieļauj, ka tie tālāku virzību nav guvuši.

LSKA izstrādātais likumprojekts paredzētu veicināt senioru integrāciju darba tirgū un aktīvāku iesaistīšanos savu tiesību un interešu aizstāvībā nodarbinātības jomā. Tas arī mudinātu seniorus sākt vai turpināt komercdarbību. Likumprojektā aktualizēts arī jautājums par vienotu seniora vecuma definīciju.

LSKA «Senioru saeimas» priekšsēdētāja Barba Girgensone norāda, ka, neraugoties uz izveidoto sekmīgo sociālo dialogu ar LM, joprojām neesot izpildīta virkne «mājasdarbu». To vidū esot vienotas valsts politikas izstrāde senioru jomā un tās koordinēta īstenošana.

Pēc viņas paustā, nav dzirdēts, ka Latvijā būtu plānots izveidot Lietuvas Vecāka gadagājuma cilvēku lietu padomei līdzīgu institūciju. Grigensone pauž, ka «senioriem nav laika gaidīt, kamēr pūcei aste ziedēs un visi neskaidrie seniorus skarošie jautājumi gan valsts, gan pašvaldību līmenī noregulēsies paši no sevis».