NA rosina izbeigt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par kapitāla ieguldījumiem

Politiskā spēka izplatītajā paziņojumā teikts, ka priekšlikums paredz svītrot pašreiz spēkā esošo normu, kas ļauj ārvalstniekam saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondā iegulda vismaz 150 000 eiro uz vismaz pieciem gadiem un valsts budžetā iemaksā 10 000 eiro. Grozījumus Saeimā iesniedzis NA deputāts Edvīns Šnore.

Partijā norāda, ka priekšlikuma mērķis ir atteikties no tā dēvētās «zelta vīzu» pieejas, par prioritāti izvirzot drošības un nacionālo interešu apsvērumus.

NA arī uzsver, ka arī iepriekš konsekventi iebildusi pret šādu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtību un iestājusies par stingrāku imigrācijas politiku.

Kā vēstīts, Saeima 11. jūnijā pieņēma Imigrācijas likumu, savukārt 18. jūnijā parlaments pieņēma grozījumus likumā, lai liegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt TUA, izmantojot investīciju programmu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 19. jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atzīmēja, ka izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika iesniegti 158 priekšlikumi.

Rinkēvičs uzsvēra, ka priekšlikumi bija gan tādi, kas likumprojektu precizēja tehniski, gan tādi, kas veidoja principiāli jaunu tiesisko regulējumu, tostarp par ārzemnieka tiesībām pieprasīt TUA, ja ārzemnieks ir veicis likumā paredzētos ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Valsts prezidenta ieskatā šajā jomā iezīmējas vairāki aspekti, kurus Saeimai būtu vēlreiz jāapsver.

Valsts prezidents atzīmēja, Latvijas drošības interešu nozīmīgumu apstiprina arī tas, ka pats likumdevējs ir uzsācis vēl spēkā neesošā likuma grozīšanu, proti, likums sākotnējā redakcijā tiešā veidā neierobežoja Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu tiesības pieprasīt TUA.

Rinkēvičs akcentēja, ka likumdevējam jāgūst pārliecība, ka regulējums ir pilnīgs un pietiekams un nav vajadzīgs deleģējums Ministru kabinetam (MK), piemēram, lai risinātu jautājumu par investīcijām izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi un noteiktu veikto investīciju izmantošanas mērķus.

Valsts prezidents saredz iespēju Saeimai atkārtoti izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi noteikt pietiekami stingri likumā regulētus gadījumus, kad NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un, iespējams, MK izveidotā sarakstā iekļautu citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņi varētu prasīt TUA, ja ir iegādāts nekustamais īpašums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka līdzīgu aicinājumu viņš ir saņēmis arī no lielākajiem nekustamo īpašumu darījumu nozares pārstāvjiem. Viņaprāt, likumdevējam ir iespēja gan noteikt Latvijas administratīvās teritorijas, kurās pieļaujama šāda īpašuma iegāde, gan īpašuma vērtību un citus kritērijus, vai arī šo uzdevumu deleģēt MK.