Bērnu slimnīcas aprūpes direktore: Māsu deficīts un pārslogotība apdraud veselības sistēmas ilgtspēju

Viņas ieskatā, nepieciešams panākt, ka māsai par vienu slodzi ir atbildībai un riskam atbilstošs atalgojums, kas ļauj pilnvērtīgi rūpēties par sevi, ģimeni un Latvijas iedzīvotāju veselību.

Frīdenberga min, ka Latvijā māsu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs — mazāk ir tikai Grieķijā. Šis rādītājs gadiem būtiski neuzlabojas un atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa.

«Mūsu veselības sistēmas mugurkauls ir trausls,» norāda Frīdenberga, piebilstot, ka prognozētais māsu deficīts līdz 2030.gadam pasaulē sasniegs sešus miljonus, no tiem trešdaļa būs Eiropā.

Viņasprāt, galvenā problēma Latvijā ir neatbilstoši zems atalgojums. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2025.gada pirmajā pusgadā māsu vidējā bruto alga bija ap 1955 eiro jeb aptuveni 1,08 reizes virs vidējās algas valstī, taču absolūtos skaitļos Latvija ir nekonkurētspējīga salīdzinājumā ar attīstītajām ES valstīm.

Tajā pašā laikā Nacionālā veselības dienesta tarifos māsu darba likme ir 1388 eiro uz slodzi, taču faktiskā māsu alga ir būtiski augstāka, kas atspoguļo spēcīgu darba tirgus spiedienu. Šī atšķirība nozīmē, ka valsts finansētās ārstniecības iestādes, lai noturētu māsas, ir spiestas meklēt papildu līdzekļus viņu atalgojumam esošā budžeta ietvaros.

Situāciju pastiprinot nenormētas slodzes — tiek pieļautas 24 stundu maiņas un vairāku slodžu apvienošana vairākās darbavietās.

«Tas normalizē nedrošus apstākļus un rada riskus gan pacientiem, gan personālam,» saka Frīdenberga. Starptautiski šāda prakse tiek uzskatīta par nepieņemamu — 2025.gadā atjaunotā Helsinku deklarācija par pacientu drošību anestezioloģijā uzsver, ka nogurums būtiski ietekmē drošu aprūpi, un slimnīcām jāievieš noguruma vadības politika.

Līdztekus Latvijā 39% māsu ir vecumā virs 55 gadiem, kamēr vidēji Eiropā — 24%. Latvija šajā rādītājā ir pirmajā vietā starp valstīm, kas sniegušas datus, tāpēc nozarei draud augsts pensionēšanās vilnis.

Vienlaikus jaunākās paaudzes darbinieki priekšroku dod elastīgam laikam un mazākām slodzēm. Daļa izvēlas strādāt tikai 0,75 slodzi, tāpēc ar desmit absolventiem sistēma reāli iegūst tikai septiņas pilnas darba vietas, stāsta Frīdenerga.

Arī studiju posms veselības aprūpes sistēmai ir dārgs — studenti jau no pirmā kursa strādā zemāk kvalificētos amatos, kas nozīmē lielākus ieguldījumus mentoringā un apmācībās, lai gan nereti pēc pāris gadiem viņi izvēlas citu ceļu. «Faktiskās izmaksas šādai sistēmai ir ļoti augstas, bet atdeve — nepilnīga,» skaidro BKUS pārstāve.

Demogrāfijas tendences šo ainu tikai pasliktinot — sabiedrība noveco un veselības aprūpes pieprasījums pieaug, bet topošo studentu skaits sarūk zemās dzimstības un emigrācijas dēļ. Veselības nozare vienlaikus konkurē ar citām pievilcīgākām nozarēm, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

Frīdenberga uzsver, ka arī profesijas prestiža jautājums nav atrisināts — publiskajā telpā joprojām lietoti novecojuši termini, kas graujot profesijas statusu, piemēram, «vidējais medicīnas personāls».

Kā norāda BKUS aprūpes direktore, arī Valsts kontroles ziņojums precīzi raksturo sistēmas problēmas — faktisko personāla deficītu un riskus darbiniekiem un pacientiem. Esošā kārtība ilgtermiņā ir ne tikai neefektīva, bet arī bīstama, jo pakalpojumi tiek nodrošināti uz pārslodzes rēķina.

Viņasprāt, nepieciešams ieviest drošu māsas-pacienta attiecību regulējumu, ņemot vērā aprūpes sarežģītību, kā arī nodrošināt vienas slodzes algu, kas atbilst riskam un atbildībai.

«Jautājums nav par darbinieku komfortu, bet par drošu un kvalitatīvu aprūpi. Pēc kuras nostrādātās stundas jūs pats vairs nevēlētos, lai pie jūsu bērna gultas stāv māsa — pēc divpadsmitās, sešpadsmitās vai divdesmit ceturtās,» retoriski vaicā Frīdenberga.

Kā piemērus citām pieejām viņa min Lietuvu, Zviedriju un Somiju, kur veselības aprūpes speciālistu nedēļa ir 32 līdz 38 stundas, nevis 40. Tas īstermiņā palielina deficītu, taču ilgtermiņā piesaista cilvēkresursus un mazina izdegšanu, uzsver slimnīcas pārstāve.

BKUS stratēģijā nākamajiem pieciem gadiem plānots īpašu uzmanību veltīt māsu lomas stiprināšanai, tostarp paplašinātu kompetenču darba vietu veidošanai.

Vienlaikus ar jauniem pienākumiem, lielāku atbildību un prasībām nonāksim pie atalgojuma skalas pārvērtēšanas nepieciešamības, norāda Frīdenberga.