Babenko neplāno klātienē doties pie tiesībsargiem un procesuālajās darbībās solās piedalīties attālināti

Babenko bija viena no piecām personām, kuru šovasar aizturēja aizdomās par Jašina slepkavības gatavošanu atriebības nolūkā saistībā ar viņa profesionālo darbību. Jašins savulaik kā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks bija iesaistīts Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanā, kur starp apsūdzētajiem ir ar Artjoma Babenko tēvs Aleksandrs Babenko.

Tiesa Artjomam Babenko sākotnēji kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet šis lēmums tika pārsūdzēts, un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Nicmane 13.augustā apcietinājumu atcēla. Babenko pēc tam pameta valsti un aizbrauca uz Baltkrieviju, pirms procesa virzītāji viņam tika piemērojuši jaunu drošības līdzekli.

Valsts policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Pēteris Bauska pēc tam LTV skaidroja, ka Babenko ir kriminālprocesuālais pienākums pēc procesa virzītāja uzaicinājuma ierasties, lai viņam piemērotu citu drošības līdzekli, taču viņš neierodoties, un ar policiju komunicējot ar savu piecu aizstāvju starpniecību. Babenko policijā tika gaidīts 3.septembrī, un viņa advokāts Egons Rusanovs sākotnēji solīja, ka viņš ieradīsies piedalīties izmeklēšanas darbībās, «ja nebūs nekādi ekstraordināri papildu apstākļi».

Tagad advokātu biroja «Rusanovs & partneri» paziņojumā pausta nostāja, ka «pastiprinātā ziņkāre» par konkrēto lietu esot radījusi šos «ekstraordinārus apstākļus», kuros Artjoms Babenko pieņēmis lēmumu pārredzamā nākotnē veicamajās procesuālajās darbībās piedalīties attālināti, «ievērojot Kriminālprocesa likuma 140.pantā paredzētās iespējas kriminālprocesa norisē pielietot tehniskos līdzekļus».

Babenko aizstāvji klāsta, ka «ažiotāžas, nevajadzīgas publicitātes un jebkādas privātuma robežas pārkāpjošā tiesiskā un faktiskā realitāte, kas izveidojusies pēc mediju sižetiem un publikācijām», Babenko nevarot «sniegt nekādu paļāvību par iespējām nodrošināt savu fizisko un garīgo integritāti, par drošības garantijām sev un savai ģimenei, par elementārāko tiesiskuma principa respektēšanu, fiziski atrodoties Latvijā».

Iekšlietu struktūras darbinieki neesot spējuši apliecināt, ka Babenko, atrodoties Latvijas robežās, var paļauties uz likumību vai cilvēktiesību ievērošanu, ko apstiprinot 19 dienas ilgušais apcietinājums, kura piemērošana tika atzīta par prettiesisku, kritiku turpina advokātu birojs.

Birojā uzskata, ka ar «mediju vidē iepriekš izplatīto retoriku» tiekot mēģināts «radīt pateicīgu augsni, lai pret Babenko, viņam atrodoties Latvijā, vērstu jaunus personas tiesības un brīvības nepamatoti ierobežojošus pasākumus vai izteiktu nepierādītus apgalvojumus par kādu prettiesisku darbību izdarīšanu».

Aizstāvības skatījumā, kriminālprocesu veicošajām amatpersonām nepastāvot «nekādi šķēršļi fiksēt Babenko personību tiešsaistes režīmā, izmantojot videokonferences pieslēguma saiti».

«Tādējādi Babenko pavēstē noteikto procesuālo pienākumu izpildīs, minētajā paziņojumā norādītajā laikā veicot reāllaika pieslēgumu videokonferences platformai, par procesuālās darbības veikšanas vietu pilnīgi dibināti uzskatot Latviju,» situāciju traktē Babenko aizstāvība, vienlaikus apgalvojot, ka Babenko negrasoties nedz traucēt pirmstiesas kriminālprocesa norisi, nedz izvairīties no tā.

Kā pausts paziņojumā, Babenko izmanto šobrīd pieejamos nacionālos un starptautiskos tiesību aizsardzības līdzekļus, «lai pieprasītu Latvijai uzņemties atbildību par tiesību uz taisnīgu tiesu aizskāruma faktu un prettiesiski liegto personas brīvību un neaizskaramību apcietinājuma piemērošanas laikā».

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs paziņojumā ir paudis, ka Babenko drošības līdzeklis apcietinājums tika atcelts pieļauto kriminālprocesuālo pārkāpumu dēļ, un tiesneses Ainas Nicmanes lēmums bijis pamatots.