1994. gada 24. maijā tika uzspridzināts firmas Dukāts viceprezidents Vladimirs Dukāts, kurš prokuratūrai bija sniedzis liecības par naudas izspiešanu, kuru veikuši it kā ar Ivanu Haritonovu saistīti cilvēki. Uzspridzināja metāla kāpnes, pa kurām uzņēmējs kāpa uz savu biroju, un, pēc ekspertu domām, šis bijis pirmais gadījums, kad Latvijā noziedzīgos nolūkos izmantota plastikāta sprāgstviela un no attāluma vadāms detonators. Dukāts slimnīcā vēl nodzīvoja sešas dienas, un prokuroriem bija iespēja viņu vēl papildus iztaujāt. Viņš arī bija pirmais šāda veida sprādziena upuris Latvijā.
1995. gada 29. augustā savas mājas kāpņu telpas liftā tika uzspridzināts bijušais VDK darbinieks un naftas kompānijas Lat-West-East viceprezidents Sergejs Generalovs. Spridzeklis ļoti profesionāli bija ievietots lifta apgaismošanas plafonā un iedarbināts ar distances vadību.
1995. gada 18. septembrī Purvciema policijas iecirkņa sētā notika pamatīgs sprādziens, kurā tika bojātas vēl 11 automašīnas un apkārtējām mājām izbira teju vai 100 logu. Tolaik mēļoja, ka starp policiju un reketieriem esot bijušas domstarpības par Purvciema tirgus un Mēbeļu nama jumtošanu.
Arī mūsdienās vēl retumis notiek razborkas, kā žargonā dēvē rēķinu kārtošanu kriminālajās aprindās. 2022. gada martā Pļavniekos Andreja Saharova un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas krustojumā nošāva Haritonova grupējuma lietā notiesāto Genādiju Vaļaginu. Policija notvēra slepkavas – divus Lietuvas pilsoņus.
Lielveikala kriminālā sākotne
1996. gadā bojā gāja vairāki uzņēmēji, kuri bija saistīti ar Krasta ielas tirdzniecības centra Mols projekta attīstīšanu. Igoru Condu nošāva tepat Latvijā, bet firmas B.L.B. prezidentu Valēriju Ļihačovu nezināmas personas nolaupīja Maskavas lidostā. Pēc tam viņa līķi atrada kādā Krievijas pierobežas upē. Bija aizdomas, ka noziegumus organizējis viņu kompanjons Mihails Saifuļins, kurš vēlāk tika turēts arī aizdomās par vairāku Latvijas spirta rūpnieku slepkavību organizēšanu.
Šie ir tikai skaļākie gadījumi, taču savstarpējās ietekmes cīņās nogalināto reketieru skaits noteikti lēšams vismaz vairākos desmitos – par to vēl aizvien liecina viņu pompozie kapu pieminekļi daudzās kapsētās. Protams, pasūtījuma slepkavības turpinājās arī pēc reketa fiziskās izbeigšanās, bet tās jau iezīmēja cita laikmeta sākumu.
Kārlis Seržants, Jauns&Privāts.
Foto: A.F.I. arhīvs, Agnese Gulbe/LETA
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.